Presē esot publicēts, ka par katru zemes hektāru tās īpašniekam, neņemot vērā, kā viņš zemi izmanto, būšot maksājumi. Ja tā ir patiesība, kādi šie maksājumi būs?
Presē esot publicēts, ka par katru zemes hektāru tās īpašniekam, neņemot vērā, kā viņš zemi izmanto, būšot maksājumi. Ja tā ir patiesība, kādi šie maksājumi būs?
Tā… bija patiesība. Presē tik tiešām daudz bijis rakstīts par iespēju saņemt hektārmaksājumus katram zemes lietotājam, nevis īpašniekam. Arī Saeimas ES informācijas centrs par to publicējis materiālus.
Tas bija ES piedāvājums kandidātvalstīm – uz laiku, kamēr vēl nebūs izveidota Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma (IAKS), tikmēr varētu maksāt hektārmaksājumus pēc vienkāršotas shēmas. Kā zināms, IAKS ir priekšnoteikums, lai Latvijas zemnieki varētu saņemt Eiropas Savienības tiešos maksājumus. ES piedāvāja trīs gadus maksāt hektārmaksājumus pēc vienkāršotas shēmas – katram zemes lietotājam neatkarīgi no tā, ko uz tās audzē.
Pašlaik Zemkopības ministrija dara visu, lai Lauku atbalsta dienestā līdz iestājai ES paspētu izveidot IAKS. Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta izsludinātā konkursā tiesības izstrādāt IAKS ieguva firma «IT Alise». Jaunajā sistēmā tiks ietverts ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs, lauku reģistrs, atbalsta pieteikumu administrēšanas, kā arī maksājumu un pārskatu sistēma. Ja līdz 2004. gada 1. janvārim mūsu valstī IAKS netiks izveidota, Latvija nesaņems ES tiešos maksājumus lauksaimniecībai.
Šajā – rezerves gadījumā – varētu tikt iedarbināta vienkāršotā shēma, par kuru tik daudz rakstīts. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta augkopības nodaļas vadītājs Jānis Sietiņsons paredz, ka skaidrība par to, vai IAKS būs spējīga pārvaldīt ES tiešos maksājumus, tiks gūta jūnijā.
Ja IAKS tiks pieņemta, tad hektārmaksājumus maksās tikai par tām kultūrām, kuras paredz Eiropas Savienība, – par graudaugiem, proteīnaugiem vai eļļas augiem.
Ja tiek audzēti kvieši, kviešu un rudzu maisījums, rudzi, mieži, auzas, kukurūza, graudu sorgo, griķi, prosa un Kanāriju spulgzāles sēklas, saldā kukurūza, sojas pupiņas, rapša sēklas, saulespuķu sēklas, zirņi, lauku pupas, saldā lupīna, linu sēklas, hektārmaksājumi 2004. gadā būs 52 Ls/ha. Turpmāk hektārmaksājumi katru gadu palielināsies par apmēram pieciem latiem.
