Vieglatlēte Solvita Rotberga atzinās, ka viņai joprojām grūti noticēt savam izcilajam sniegumam Eiropas veterānu 15. čempionātā, no kura pārvesta 200 metru distancē izcīnītā sudraba medaļa.
Vieglatlēte Solvita Rotberga atzinās, ka viņai joprojām grūti noticēt savam izcilajam sniegumam Eiropas veterānu 15. čempionātā, no kura pārvesta 200 metru distancē izcīnītā sudraba medaļa.
Sportistes treneris Jānis Žauna bilst, ka panākums, iespējams, bijis arī zvaigznēs ierakstīts. Solvita pēc horoskopa ir Mežāzis, savukārt čempionāta norises vietas – Polijas pilsētas Poznaņas – simbols ir šis ragainis.
Saņem uzmundrinošu īsziņu
Saprotams, tā ir interesanta sakritība, taču lielisko sniegumu noteica daudz kas cits. Par to saruna ar sportisti un viņas treneri. Jāuzsver, ka Bauskas rajonam un arī Latvijai Eiropas čempionāta sudraba medaļa sprintā ir vienreizējs sasniegums, bilst rajona Padomes Sporta nodaļas vadītāja Inga Ūbele. Viņasprāt, panākumu noteicis lielais treniņdarbs.
Solvita saka: “Trenerim izdevies veikt manu garīgo restaurāciju.” J. Žauna papildina: “Ja kaut ko dara, ir jānosaka mērķis. Mans princips sportā – sasniegt augstus rezultātus. Gatavojoties Poznaņai, domāju, ka Solvita varētu iekļūt finālistu vidū un ierindoties piektajā vai sestajā vietā.”
Sportiste atcerējās sudraba dienu – 29. jūliju: “Biju tik ļoti sailgojusies pēc mājām, jutu uzmācamies skumjas. Vecākā meitiņa Lienīte man atsūtīja īsziņu, kurā bija vārdi “atved kādu medali”. Šķiet, šis pamudinājums un neparastā sajūta pirms starta, kad vēros debesīs un ausīs skanēja Ievas Akurāteres izpildītās dziesmas vārdi: “Palīdzi, Dievs, palīdzi latviešu tautai…” ļāva sakopot visus spēkus.”
Savukārt treneris atgādina, ka viņš audzēknei sacījis: “Mēģini aizmirst, ka tu cīnies par medaļām, domā, ka cīnies par saviem bērniem.” Un tas, kas sportistei neizdevās 100 un 400 metru distancē, tika sasniegts divsimtniekā. Skrējēja domās atkal pārceļas uz Poznaņas stadionu: “Kad saņēmu identifikācijas karti un informatīvo izdevumu par čempionāta dalīniekiem un viņu rezultātiem, sev sacīju: “Ak kungs, ko es šeit darīšu. Citiem taču ir daudz labāki rezultāti par mani. Arī satraukums bija milzīgs.” Treneris rezumē Solvitas sniegumu: “Viņai izdevās personīgo rezultātu uzlabot par sekundes piecām desmitdaļām.”
Atkal jauns mērķis
Pēc pirmās mājās pavadītās dienas Solvita apkopojusi tos pozitīvos apstākļus, kas veicinājuši panākumus: “Ģimenes, tuvinieku un draugu atbalsts, sapratne darbavietā Codes pagasta padomē, trenera neatlaidība. Emociju vilnī spēcīgākie bija vairāki brīži. Pēdējie metri divsimtniekā, kad priekšā man bija tikai Krievijas sportiste. Finišējot sajūsmā spiedzu. Apbalvošanas ceremonijā Ventspils sportists man aizdeva jaku ar uzrakstu “Latvija”. Ja vien būtu zinājusi, ka tik labi veiksies, manā bagāžā atrastos arī Latvijas karogs. Atgriešanās mājās izvērtās pavisam negaidīta. Kad septītajā rīta stundā vēru viesistabas durvis, kopā ar manu ģimeni bija draugi un citi labvēļi. Nespēju valdīt asaras, tas bija tik mīļi un aizkustinoši. Ko vairs domāt par sporta gaitu pārtraukšanu…”
J. Žauna jau izvirzījis nākamo mērķi – 2007. gadā Itālijā notiks pasaules veterānu čempionāts vieglatlētikā. Viņaprāt, tam ir vērts gatavoties vairākām sportistēm – Solvitai, Evijai Švecai, Villijai Akermanei.
Treneris un sportiste vēlējās sacīt paldies visiem labvēļiem. Vispirms Bauskas Domei, jo saņemta deputātu labvēlība un pietiekams finansējums, arī Codes pagasta padomei, SIA “Fotomiks” un personīgi Jolantam Markevičam, zemnieku saimniecībai “Strīķeri”, kā arī it visiem līdzjutējiem, kuru labajām domām un vēlējumiem droši vien bijis savs spēks.
Divi mēneši izšķir daudz
Soļotājs Ilmārs Saulgriezis, stāstot par Poznaņā piedzīvoto, uzsver spēcīgo konkurenci. Viņš šajā gadā svin apaļu jubileju, varētu sacensties citā vecuma grupā. Taču sacīkšu laikā līdz goda dienai bija palikuši nepilni divi mēneši, tādēļ nācās soļot 45 līdz 49 gadus vecu sportistu grupā.
Piecu kilometru distancē, spītējot nežēlīgam karstumam, Ilmāram bija septītais labākais rezultāts. Viņš precizē, ka ātrāk soļojuši vīri, kuri šogad ir ienākuši 45 gadus vecu sportistu grupā. Baušķenieks kopā ar Latvijas pārstāvjiem Ēvaldu Lavrentjevu un Jāni Važņeviču piedalījies komandu cīņā 20 kilometru soļojumā. Pavisam nedaudz Latvijas trijotne atpalikusi no bronzas medaļu ieguvējiem, Polijas soļotājiem.
Kopumā Ilmārs par šī gada rezultātiem ir gandarīts. Latvijas veterānu sporta spēlēs Daugavpilī piecos kilometros viņam bija absolūti labākais laiks. Arī I. Saulgriezis nākamgad cer piedalīties pasaules veterānu vieglatlētikas čempionātā.
