«Beidziet rakstīt muļķības, mēs saņemam tikai dažus latus vairāk nekā iepriekš! Kur ir mūsu nauda?» Šādi, paužot sašutumu par «Bauskas Dzīves» publikācijām, ka medicīnas darbiniekiem palielinātas algas, izteikušies pilsētas slimnīcā strādājošie.
«Beidziet rakstīt muļķības, mēs saņemam tikai dažus latus vairāk nekā iepriekš! Kur ir mūsu nauda?» Šādi, paužot sašutumu par «Bauskas Dzīves» publikācijām, ka medicīnas darbiniekiem palielinātas algas, izteikušies pilsētas slimnīcā strādājošie. Kāpēc Bauskas slimnīcā ir šāda situācija, skaidroja «Bauskas Dzīve», 11. oktobrī tiekoties ar iestādes vadību.
Nauda ir pārskaitīta
Precizējot faktus Viduslatvijas slimokases Bauskas filiālē, «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka publikācijās kļūdas gan nav. Bauskas slimnīcai Slimokase algu piemaksām pārskaitījusi tieši tik, cik nepieciešams algām par oktobri un avansam novembrī – Ls 11241. Saskaņā ar Ministru kabineta 8. oktobra lēmumu, tagad līdzekļi piešķirti arī atalgojuma palielināšanai līdz gada beigām.
Ārstiem pie līdzšinējās algas tiks piemaksāts Ls 53 (plus Ls 13,83 – sociālās apdrošināšanas maksājums), vidējam medicīniskam personālam Ls 9 (plus Ls 2,35), jaunākam medicīniskam personālam Ls 7 (plus Ls 1,83).
Tomēr arī ar šīm piemaksām Bauskas slimnīcas darbinieku atalgojums nesasniegšot vidējo samaksu par normālu darba laiku mēnesī, ko valsts paredzējusi. Tā uzskata Bauskas mediķi, un viņiem ir taisnība.
Zema starta pozīcija
Slimnīcā strādājošie saņem tādu atalgojumu, kāds noteikts jau 2001. gada jūlijā, kad iestādi vēl vadīja Valentīna Ziedone. Esošo darba algas nolikumu un tarifikācijas sarakstu 2002. gada augustā apstiprinājusi arī SIA «Bauskas slimnīca» valde, skaidro Sandra Drozdovska, slimnīcas direktora vietniece finanšu jautājumos.
Algu piemaksas valstī noteikto atalgojumu palīdzēs sasniegt tikai ķirurģiskā profila ārstiem, kuru vidējā alga mēnesī ir Ls 135 (par vienu slodzi). Pārējiem dakteriem tā ir Ls 111, saka Irēna Barovska, grāmatvede. Sertificēta vidējā medicīniskā personāla pamatalga mēnesī ir Ls 69 (par vienu slodzi), bez sertifikāta – Ls 67. Sanitārēm alga ir Ls 62, māsu palīgiem – Ls 65 (par vienu slodzi). Pievienojot šīm algām iepriekš minētās piemaksas, atalgojums tiešām nesasniedz valstī solīto vidējo atalgojumu, kas ārstiem būtu aptuveni Ls 202, vidējam medicīniskam personālam – Ls 118, jaunākam medicīniskam personālam – Ls 85.
Atslēgu pie durvīm
«Vai tiešām man vajadzētu «ņemt kasi», visiem 270 darbiniekiem izmaksāt lielākas algas un nākamajā dienā slimnīcu slēgt?» vaicā Uģis Zeltiņš, slimnīcas direktors. Sadalīt var tikai to naudu, kas ir, viņš uzsver, bet jau tagad no visa kopīgā slimnīcas finansējuma 57,2 procenti tiekot izlietoti darba algām.
Slimnīcas ienākumi veidojas no līdzekļiem, ko valsts pasūtījuma nodrošināšanai veselības aprūpē iestādei pārskaita Viduslatvijas slimokase, un no maksas pakalpojumiem, kas ir arī pacientu daļējais maksājums.
Kad izmaksātas algas, nokārtotas sociālās apdrošināšanas iemaksas, komunālie pakalpojumi, iestādes attīstībai ik mēnesi pāri paliek tikai Ls 700. Bet slimnīcai joprojām jānorēķinās ar kreditoriem – oktobra sākumā medikamentu piegādātājiem samaksāts tikai par maijā izlietoto. Jāmaksā kredītprocenti par iegādātām iekārtām, aparatūru. Tomēr, saprātīgi un stingri saimniekojot, parādu summa ir samazinājusies par Ls 20000, piebilst S. Drozdovska.
Divas iespējas
Slimnīcas nodaļās strādājošajiem administrācija vairākkārt esot skaidrojusi, kādas ir un cik lielas būs algas, nemainoties pašreizējai finansējuma sistēmai. «Mēs nedrīkstam sākt paši sevi apēst, ja gribam palikt dzīvi un attīstīties,» uzskata U. Zeltiņš. Turklāt viņš atgādina, ka ļoti reti mediķi strādā vienu slodzi, ārstiem un medmāsām ir arī piemaksas par dežūrām, citiem amata pienākumiem un reāli, kā mēdz teikt, uz rokas darbinieki saņem vairāk.
11. oktobrī «Bauskas Dzīve» sastapa slimnīcas direktora vietnieci Zinaidu Vītolu tūlīt pēc sarunas ar medmāsām ķirurģijas nodaļā. Viņa tomēr nebija pārliecināta, ka sacīto darbinieces vēlējušās saprast.
Ir divas iespējas, lai varētu algas palielināt, saka Uģis Zeltiņš. Vienu no tām pēc rūpīgiem aprēķiniem izteikusi jau slimnīcas iepriekšējā direktore Valentīna Ziedone, iesakot atlaist trešdaļu vidējā medicīniskā personāla, apliecina Brigita Maskaļūne, personāla daļas vadītāja. Tādā gadījumā algas gan pieaugtu, bet medicīniskās palīdzības un aprūpes kvalitāte pazeminātos, jo slodze būtu lielāka, spriež Uģis Zeltiņš. Taču viņš nosauc arī citus tēriņus, kas ļoti sadārdzina slimnīcas uzturēšanu.
Ir, par ko uztraukties
Uģis Zeltiņš min skaitļus:
– Jelgavas slimnīca gadā par apkuri maksā Ls 186000, Bulduru slimnīca – Ls 11000, bet «Bauskas slimnīcai» pilsētas siltumtīklu uzņēmumam jāmaksā Ls 31000. Pašlaik Dome it kā izliekas neredzam, ka viens pašvaldības uzņēmums otru «slauc», turklāt pēc paaugstināta tarifa. Tāpēc arī esam iekļuvuši parādnieku sarakstos.
Pirms vairākiem gadiem slimnīcai bija individuāla apkures sistēma, taču tā tika sagrauta. Uģis Zeltiņš uzskata, ka tās atjaunošana ir vienīgais jēdzīgais ceļš, jo nevar maksāt tādu milzu naudu par apkuri un silto ūdeni. Direktors nenoliedz, ka pilsētas Dome un rajona Padome ir atbalstījušas slimnīcu, ieskaitot līdzekļus remontam, iekārtu iegādei, taču viņš cer uz lielāku sapratni no vietējām pašvaldībām, jo ne jau tikai Bauskas iedzīvotāji vien slimnīcā ārstējas.
Bauskas slimnīcas vadība uzmanīgi seko arī tam, kā pēc 8. Saeimas vēlēšanām notiek sarunas par valdības veidošanu. Tai būtu steidzami jāsāk strādāt ar 2003. gada budžetu, bet, ja partiju līderi aizrausies ar strīdiem, uz kādu finansējumu varēs cerēt medicīnas iestādes? No politiķu intrigām atkarīga kļuvusi kārtējā veselības aprūpes reforma.
***
Fakti
Mērķdotācijas Bauskas slimnīcai 2002. gadā:
Bauskas rajona Padome – Ls 3168 operāciju bloka un intensīvās terapijas nodaļas remontam;
Bauskas Dome – Ls 9765 operāciju bloka, rentgena kabineta remontam, procentu segšanai par aizdevumu rentgena aparatūras iegādei;
Viduslatvijas slimokase – Ls 18899, daļēji samaksājot kredītu rentgena iekārtas iegādei, nopērkot trešās operāciju zāles iekārtošanai nepieciešamo.
