Redakcijas telefonakcija, kas pagājušās nedēļas piektdienā «Bauskas Dzīves» lasītājus rosināja dialogam ar avīzes veidotājiem, man lika aizdomāties par… cilvēku dzīves mērķiem.
Redakcijas telefonakcija, kas pagājušās nedēļas piektdienā «Bauskas Dzīves» lasītājus rosināja dialogam ar avīzes veidotājiem, man lika aizdomāties par… cilvēku dzīves mērķiem. Tie ir tik dažādi! Cildeni un fanātiski, neprātīgi un romantiski… Kas nosaka to vērtību? Vai tikai iegūtais un sasniegtais? Varbūt… spēks, ko rada vēlēšanās apliecināt sevi, vai griba pastāvēt?
Ko dara «bijušie»?
Interesants bija mūsu laikraksta lasītāja priekšlikums tikties ar novadniekiem – kādreizējiem amata vīriem un sievām. Intervēt bijušos partkoma darbiniekus, kolhozu priekšsēdētājus un saimniecību vadītājus, kā arī citus, kuri pirmsatmodas laikos sēdējuši augstos krēslos. Varbūt šiem ļaudīm pašiem būtu lietderīgi atminēties neseno pagātni? Varbūt viņi justos pārsteigti no atklāsmes, kā, laikiem mainoties, līdzi mijušās vai, gluži pretēji, saglabājušās viņu dzīves vērtības. Kāds bija šo partijas «ielikteņu» mērķis toreiz, ko viņi dara un domā pašlaik?
Iespējams, kāds, izlasot šo ierosinājumu, vēlēsies tikties ar avīzes veidotājiem un neliegs arī lasītājiem uzzināt ko tādu, par ko kādreiz vajadzējis dziļdomīgi klusēt…
Pietrūkst mierinājuma vārdu
Lasītāju Gundegu uz pārdomām rosinājusi «Nedēļas saruna» ar psiholoģi Benitu Svarenieci. Publikācija likusi aizdomāties par to, cik ļoti cilvēkiem šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos pietrūkst mierinājuma vārdu.
«Visapkārt bezdarbs. Arī es, agronome ar augstāko izglītību, vairs nekam nederu. Par to nepārmetu ne valdībai, ne iekārtai. Bet dūša ir pilna, jo nezinu, kā apgādāt ģimeni. Man nav neviena, kam savu sāpi uzticēt, nezinu, kur rast mierinājumu,» satraukti stāstīja zvanītāja. Sieviete meklējusi palīdzību pie kādas jaunas psiholoģes, taču cerētās sapratnes vietā bijis jāpiedzīvo sarūgtinājums. Jauniņās cilvēku raksturu un pārdzīvojumu pazinējas pirmais jautājums bijis: «Ko jūs šorīt ēdāt brokastīs?», kas Gundegas kundzi ļoti sasāpinājis. Tāpat aizskārusi līdzcilvēku nesmalkjūtība, darba meklētāju «mierinot» ar šādiem vārdiem: «Nez’, vai jūs šādā vecumā un ar tādu izskatu kaut kur darbu dabūsit…»
Kur rast mierinājumu? Varbūt tas slēpjas spējā saprast kādu, kuram klājas vēl grūtāk?
Sievas grib dejot!
Vairāki «Bauskas Dzīves» lasītāji izteica priekšlikumu pilsētas kultūras norišu koordinatoriem. Tuvojas Latvijas valsts 80. dzimšanas diena. Kāpēc rajona iedzīvotājus neviens neaptaujājot par to, kā skaistāk un neparastāk sarīkot šo svētku svinības Bauskā. Priekšlikumu netrūktu, jo ļaudīm rūp, lai šīs nozīmīgās gadskārtas sarīkojums būtu grandiozs.
Kāda sieviete piezvanīja un pauda neizpratni par «kluso sezonu» Bauskas tautas namā. Katrā piektdienas laikrakstā viņa rūpīgi pārskatot sleju «Nedēļas nogalē nenokavē!» un katru reizi nākoties secināt, ka Tautas nams ļaudis nepulcina ne uz koncertiem, ne uz teātra izrādēm. «Šķiet, Bauskas Tautas teātris taču vēl nav pazudis no šīs pasaules! Un rajonā pašdarbības kolektīvu arī ir diezgan!» – tā pilsētas iedzīvotāja, kura vēlas baudīt vietējo kultūras dzīvi, neprasot sarīkojumu organizatoriem uz mazpilsētu aicināt slavenos un dārgos Rīgas māksliniekus.
Garie rudens vakari liek aizdomāties par brīvā laika pavadīšanas iespējām arī vecāka gadagājuma pilsētniekiem. Aizpērn Bauskā darbojies veco ļaužu deju kolektīvs, ko vadīja Dzintars Zeibots. «Tas nekas, ka sievas vien dancoja! Jauka bija tāda kopābūšana!» atcerējās kādreizējā dejotāja. Viņa piebilda, ka veco ļaužu deju kopas darbojas Vecumniekos un Iecavā. Vai tad pagastos dejas soļu ierādītāju vienkāršāk sameklēt un dancotājus vieglāk sapulcināt?!
«Nedēļas malku» lasa arī Austrālijā
Gandrīz katrs, kurš piezvanīja telefonakcijas laikā, izteica vērtējumu par avīzē publicēto.
Sieviete no Ceraukstes laikraksta veidotājiem izteica šādu pārmetumu: «Jūs rakstāt tikai par labo. Kāpēc neparādāt to, ka daudzi cilvēki dzīvo sliktos apstākļos? Vajag biežāk tikties ar tiem, kuriem klājas grūti! Atbrauciet uz mājām «Nameji» un paraugieties, kā tur ļaudis dzīvo!»
Atzinīgus vārdus «Nedēļas malka» autorei un visiem, kuri veido «Redakcijas sleju», veltīja vairāki lasītāji, uzsverot savu piederību avīzes Draugu klubam. Kāda «Bauskas Dzīves» abonente sacīja: «No savas mīļās avīzītes nešķīros pat tad, kad dzīves ceļi mani bija aizveduši uz Rīgu. Kur es, tur mans laikraksts!» Zvanītāja piebilda, ka viņa izgriežot katru «Redakcijas sleju», bet piektdienās – «Nedēļas malku», un sūtot šos avīžrakstus paziņai uz Austrāliju. Tālā kontinenta iedzīvotāja ar prieku lasot katru publikāciju.
Ar lasītājiem risinātā dialoga apkopojumā nav iespējams aptvert visus ieteikumus. Katrs vērtīgais priekšlikums palīdzēs «Bauskas Dzīvi» veidot interesantāku un tematiski daudzveidīgāku. Jo arī avīzes izdevējiem ir kāds mērķis. Ne velti presei mēdz piedēvēt ceturtās varas spēku!
Redakcijas telefonakcija, kas pagājušās nedēļas piektdienā «Bauskas Dzīves» lasītājus rosināja dialogam ar avīzes veidotājiem, man lika aizdomāties par… cilvēku dzīves mērķiem. Tie ir tik dažādi! Cildeni un fanātiski, neprātīgi un romantiski… Kas nosaka to vērtību? Vai tikai iegūtais un sasniegtais? Varbūt… spēks, ko rada vēlēšanās apliecināt sevi, vai griba pastāvēt?
