«Bērni ir jārada tad, kad ir nauda… Pašlaik grūtākais ir ģimeni uzturēt, nevis to nodibināt… Valsts nevar palīdzēt, jo tai nav pietiekami daudz naudas, tāpēc dzimstība ir zema…».
«Bērni ir jārada tad, kad ir nauda… Pašlaik grūtākais ir ģimeni uzturēt, nevis to nodibināt… Valsts nevar palīdzēt, jo tai nav pietiekami daudz naudas, tāpēc dzimstība ir zema…»
Tie ir citāti no Labklājības ministrijas internetā organizētās sarunas par ģimeni, kurā savu viedokli izteikt šoreiz bija aicināti Jēkabpils un Ogres vidusskolas vecāko klašu audzēkņi. Piedāvājot lasītājiem sarunā izteiktos spriedumus, «Bauskas Dzīve» aicina pedagogus rosināt mūsu rajona vidusskolēnus rakstīt, ko viņi domā par ģimeni, kurā auguši, kā spriež par saviem nākotnes nodomiem kopdzīves dibināšanā.
Bet tagad Jēkabpils un Ogres vidusskolēnu domas. Savā ziņā tas ir spogulis, kurā sevi varam ieraudzīt arī mēs, pieaugušie, – vecāki un skolotāji.
Kur iemācīties ģimenes dzīvi?
«Nedomāju, ka lielāki bērnu pabalsti ir galvenais, kā pašlaik trūkst ģimenei. Drīzāk valsts varētu veidot atbilstošu un atbalstošu vidi ģimenes pastāvēšanai. Mēs jau nemaz daudz nedomājam, ka ģimenes sekmīgai funkcionēšanai nepieciešamas zināšanas un prasmes.
Kur tās apgūt, ja vairākums manu līdzaudžu izauguši šķirtās ģimenēs? Tāpēc ļoti asi uztveru, ka ģimene ir atbildības uzņemšanās ne tikai par sevi, bet arī par šīs mazās grupas – ģimenes – sekmīgu funkcionēšanu sabiedrībā un valstī. Vajadzīgi ne tikai pabalsti, bet atbalsts un konsultācijas dažādās krīzes situācijās, reāla bezmaksas obligātā izglītība, bērnudārzi. Svarīgi lai vecāki varētu strādāt un labi nopelnīt.»
Nauda ir viens no balstiem
«Nauda tomēr ir viens no ģimenes balstiem, kas neļauj tās pamatvērtībām zust. Esmu lasījusi, ka parasti vairākus – trīs un vairāk – bērnus izvēloties katra otrā paaudze. Tas, kurš bijis vienīgais bērns saviem vecākiem, plāno lielāku ģimeni. Bet ja man ir vairākas māsas un brāļi un zinu, cik maz tiek katram, ja ar visu ir jādalās, es to vairs nevēlos. Kādu ģimeni plānos mani bērni, kuri būs spiesti jau tā pieticīgos kārumus dalīt četrās daļās, skolā bieži vien iztikt bez pusdienām, klausīties pazemojumus no pedagogiem, ja atkal pietrūcis burtnīcas, pildspalvas, zīmuļa? Tāpēc mana atbilde ir skaidra. Es gribu vienu bērnu, lai varu viņu nodrošināt ar visu vajadzīgo!
Reālais precību vecums ir tad, kad ir pabeigta augstskola un atrasts stabils darbs. Bērnu skaits jāplāno atbilstoši ģimenes ienākumiem. Protams, gribētos, lai valsts nodrošinātu tādus dzīves apstākļus, lai katra ģimene varētu atļauties laist pasaulē trīs bērnus un būtu droša, ka tā nav tikai viņu rūpe, lai šie bērni būtu pabaroti, apģērbti un izskoloti. Šie bērni būs šīs valsts pilsoņi vai arī nicinās to.»
Lielākā vērtība
«Ģimenei manā dzīvē ir ļoti svarīga loma, ar saviem vecākiem un tuviniekiem vienmēr varu rēķināties. Tā ir mana lielākā vērtība, nekas uz pasaules to nevar aizvietot. Dažreiz esmu domājusi par savu ģimeni, kā es to veidotu, kā es to uzturētu. Plānoju apprecēties apmēram 25 gadu vecumā. Bērnus es gribētu kādus divus, par trešo būtu krietni jāpadomā.
Ģimeni ir viegli nodibināt, bet to uzturēt mūsdienās, uzskatu, ir ļoti grūti, protams, ja vien nestrādā kādā ļoti labi apmaksātā darbā. Manuprāt, valsts ļoti minimāli palīdz Latvijas ģimenēm. Pabalsti, ko izsniedz valsts, ir tik mazi, ar tiem neko nevar iesākt, tā ir tāda «smieklu nauda». Man ģimene asociējas ar tuviem cilvēkiem, kas mani saprot un mīl. Laulība ir kā tāds papildinājums diviem mīlošiem cilvēkiem. Lai būtu bērni, nav jau obligāti jābūt precētai.»
Māksla turēties kopā
«Apprecēties un nodibināt ģimeni nav viens un tas pats. Katra cilvēka vērtību sistēma veidojas ģimenē un arī ārēju apstākļu ietekmē. Bet pamats tomēr ir ģimene. Diemžēl mūsdienās vērtību sistēma ir pilnīgi mainījusies. Dominē materiālās vērtības. Kaut gan ģimenes pastāvēšanai un izaugsmei ir vajadzīgs materiāls pamats, tas, kas ģimeni patiešām tur kopā, nav aptaustāms. Tā ir saskaņa, rūpes citam par citu, labestība un mīlestība.
Katra paša ziņā ir izvēlēties, kam viņa dzīvē būs lielāka nozīme, sabalansējot šīs dažādās vērtības. Nauda rada drošības un neatkarības sajūtu, tas gan, bet ne visus sapņus un ilgas mēs varam nopirkt par naudu, arī laimi, maigumu, īstumu, patiesas jūtas…»
Materiālos aspektus nedrīkst pārvērtēt
Jauniešu izteikumus uzklausīja un komentēja Labklājības ministrijas Sociālās politikas departamenta vadītāja Gunta Robežniece un Ģimenes atbalsta koordinācijas centra konsultanti – Mārīte Priekule, Ervīns Alksnis un Arnolds Cerbulis.
Viņi atzina, ka skolēni izrāda lielu ieinteresētību un labprāt izsaka savas domas. Sarunas dalībnieki ģimeni izjūt kā pamatvērtību un priekšnoteikumu sekmīgai dzīvei. Par ģimenes labvēlīgas attīstības kavēkli skolēni uzskata Latvijas ekonomisko situāciju. Jaunieši atzina, ka vēlētos sagaidīt lielāku sabiedrības un valsts aktivitāti ģimenes attīstības materiālā stimulēšanā.
