No novembra lauku uzņēmēji un arī pašvaldības varēs sākt gatavot projektus, lai pretendētu uz SAPARD programmas līdzekļu izmantošanu.
No novembra lauku uzņēmēji un arī pašvaldības varēs sākt gatavot projektus, lai pretendētu uz SAPARD programmas līdzekļu izmantošanu.
Latvijai 2000. gadā no Eiropas Savienības (ES) strukturālajiem fondiem būs iedalīts 17 miljonu 808 tūkstoši latu.
«Bauskas Dzīve» aicināja uz sarunu rajona Lauksaimniecības departamenta direktoru Gunti Liepu, lai sniegtu lasītājiem plašāku informāciju par iespējām izmantot ES subsīdijas.
Septiņpadsmit miljonu latu – tā tiešām ir vilinoša summa, kas mūsu valsts laukiem varētu būt lielisks ieguldījums. Raksturojiet, lūdzu, vispirms SAPARD programmā paredzēto līdzekļu piešķiršanas noteikumus.
– Detalizēta metodika tiks saņemta oktobrī, taču, spriežot pēc speciālos semināros iegūtās informācijas, subsīdiju pretendentiem jābūt gataviem simtprocentīgai pārbaudei. Sagatavoto pieteikumu izskatīs vairākas institūcijas un mēneša laikā sniegs atbildi.
uu Kādi priekšnoteikumi ir obligāti ES naudas saņemšanai?
– Projektam jābūt īstenotam un tikai tad iespējams saņemt piecdesmit procentu lielo subsīdiju. Pretendentiem rūpīgi jāpārdomā un jāformulē pieteikums. SAPARD programmas līdzekļi tiek virzīti lauksaimniecības produkcijas ražošanas intensifikācijai, darba apstākļu uzlabošanai, vides saglabāšanai, bet ne ražošanas apjomu palielināšanai. Pieteikumus var iesniegt fiziskas un juridiskas personas, zemnieku saimniecības, uzņēmumi, pašvaldības, profesionālās asociācijas. Saņēmējam jābūt Valsts Ieņēmumu dienestā reģistrētam nodokļu maksātājam.
Izstrādātas piecas atbalsta programmas. Kurus veidus mūsu rajona lauksaimnieki varētu izmantot plašāk, ņemot vērā subsīdiju saņemšanas līdzšinējo praksi?
– Vispirms investīcijas lauksaimniecības tehnikas, būvju un iekārtu modernizācijai, kā arī lauksaimniecībā neizmantojamās zemes apmežošanai. Jau tagad zināms, ka nākamgad šīm vajadzībām nacionālās subsīdijas nebūs iedalītas, jo SAPARD paredz labvēlīgākus noteikumus. Piedāvā arī līdzekļus lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošanai. Bauskas rajonam būtu jādomā par lauku ekonomikas dažādošanu, nodrošinot alternatīvos ienākumu veidus. Piemēram, pakalpojumi, izņemot tirdzniecību, tradicionālā amatniecība, lauku tūrisms, lauku informācijas tehnoloģijas attīstība. Nozīmīga ir ceturtā programma – lauku infrastruktūras uzlabošana. Pieteikumos, kurus sagatavo pašvaldības, var būt, piemēram, ūdenspiegādes sistēmu ierīkošana un uzlabošana, saimniecī- bu pievadceļu attīstība, elektrolīniju pilnveide, kā arī kultūrvēsturisku būvju atjaunošana.
Dažādiem programmu veidiem ir noteikti subsīdiju minimālie un maksimālie apmēri.
– Lauku ekonomikas dažādošanai, piemēram, paredzētā mazākā investīcija ir 2000 eiro, lielākā – 50000 eiro (kurss 0,627).
uu Kā jūs domājat, vai Latvijas lauku uzņēmēji pratīs izmantot Eiropas piedāvātos miljonus?
– Neesmu tik liels optimists un nevaru teikt, ka izdosies apgūt visu piedāvāto summu. Daudziem sarežģīta šķitīs pieteikuma sagatavošanas procedūra, jo nepietiks ar dažām lapiņām, būs vajadzīga vēl pamatīgāka dokumentācija par zemnieka darba burtnīcu.
