Atļaušos apgalvot, ka bezatbildīgs varam būt ikviens. Bet vai esam spējīgi stāvēt pāri nolaidībai, paviršībai?
Atļaušos apgalvot, ka bezatbildīgs varam būt ikviens. Bet vai esam spējīgi stāvēt pāri nolaidībai, paviršībai? Bezatbildīga rīcība nav atkarīga no izglītības, ieņemamā amata, dzimuma vai tamlīdzīgi. Turklāt tā sastopama jebkurā dzīves jomā. Piemēram, politikā. Par to liecina kaut vai pašreizējās «milžu cīņas» valsts galvgalī – nav laika domāt par vēlētāju, tautas interesēm un labklājību, kur nu vēl par pērn rudenī dotajiem solījumiem. Vai tā nav bezatbildība?
Ja politiķu lēmumiem un rīcībai cilvēks ir pakārtots netieši, tad ir tādas nozares, kas skar katru personīgi. Piemēram, pakalpojumu sfērā.
Atliek ielūkoties kādā vairumtirdzniecības bāzē Rīgā, no kurienes daudzos lauku veikalos nonāk dažādas preces. Tur nebūs grūti atrast tirgotāju, kurš, piemēram, paku ar majonēzes burciņām «eksponē» atklātā saulē un karstumā. Vēlāk šīs pašas burciņas nonāk veikalā, tiek ievietotas aukstā vitrīnā…
Nevienam nav noslēpums, ka bieži vien tirgošanā pastāv princips «sev» un «citiem». Ir gadījies piedzīvot (gan ne mūsu rajonā), ka automehāniķis, pirms labo tavu auto, līdzjūtīgi apvaicājas: «Brauksi pats vai taisīsi pārdošanai?» Nav brīnums, ka ar šādu attieksmi cilvēks var mierīgu sirdi tirgot citiem rudenī ābolus, kas salasīti lielceļa malā. Tas nekas, ka šos pašus augļus ēdīs mazi bērni vai arī saņems kāds, kas guļ slimības gultā.
Skaudra realitāte ir AIDS izplatība. Šo slimību mēdz saukt arī par divdesmitā gadsimta mēri. Sabiedrībā attieksme pret inficēšanos ar HIV ir visai aplama. Tiek uzsvērts, ka tā izplatībā lielākoties vainojami narkomāni un homoseksuālisti, vieglas uzvedības sievietes un vīrieši. Piebilde, ka AIDS var skart ikvienu, parasti ir ļoti neuzkrītoša un liekas mazsvarīga. Tas, ka saslimt ar neārstējamo un ļauno kaiti var pat zīdainis, šķiet pārspīlēti. Diemžēl neviens nevar garantēt pretējo. Bail iedomāties, ka līdzcilvēku un savas bezatbildības dēļ mēs varam attapties tikai tad, kad sāksies saslimušo konstatēšana masveidā. Nevēlos sabiezināt krāsas, taču, apmeklējot frizieri, zobārstu vai aizejot nodot asinis analīzēm, vienmēr neliek mieru jautājums – cik atbildīga par savu, kā arī citu veselību un dzīvību ir persona, kas sniedz pakalpojumu?
Varbūt daudzi esam pārāk bezatbildīgi, pirmām kārtām pret sevi… Vai nebūtu laiks kļūt atbildīgākiem?
