Bauskas Dome 2000. gada beigās sāka pilsētas teritorijas plānošanu – ļoti nepieciešamu un vērienīgu projektu.
Bauskas Dome 2000. gada beigās sāka pilsētas teritorijas plānošanu – ļoti nepieciešamu un vērienīgu projektu. Līdz nākamā gada sākumam jābeidz darba pirmais posms, bet 2002. gada 12. oktobrī plānojumam jābūt gatavam.
Šos faktus jebkurš varēja izlasīt laikrakstā «Bauskas Dzīve» un pilsētas Domes izdevumā «Bauskas Vēstis», kur informāciju par svarīgo projektu sniedza Domes speciālists pilsētas attīstības un teritoriālās plānošanas jautājumos Laimonis Vaļēvičs. Īpaši tika uzsvērts, ka procesā aktīvi iesaistīta sabiedrība. Priekšlikumus pilsētas teritorijas plānošanai bija izteikuši 12 baušķenieku.
Viņu ierosinājumi apstiprināja manas aizdomas, ka pilsēta tiek uztverta kā atsevišķu fragmentu mozaīka, nevis vienota struktūra. Nu, kas, piemēram, būs līdzēts, ja centralizēta ūdenspiegādes un kanalizācijas sistēma tiks iekārtota Mazā ielā, kā gluži pamatoti vēlas iedzīvotāji? Vai teritorijas plānotāji ir skaitījuši, cik Bauskā ir tādu «mazo» ielu, kuru diskomforts nudien atgādina viduslaikus. Es varētu nosaukt vismaz septiņas astoņas. Ja iedzīvotāji nav izteikuši priekšlikumus, atliek secināt, ka viss paliks pa vecam.
Tā vēl būtu mazākā nelaime. Dzīvojot gandrīz 20 gadu Bauskā, joprojām neesmu varējusi tikt skaidrībā par mūsu pilsētas teritorijas attīstības stratēģiju un prioritātēm. Astoņdesmitajos gados bija populārs sauklis «Atjaunosim pilsētas Rātsnamu!», vēlāk sekoja aicinājums aktivizēt tūrisma «industriju». Bijuši arī citi mudinājumi, kam izrādījies visai nosacīts sakars ar realitāti.
Haoss un neskaidrība radījuši ideālu situāciju uzņēmīgiem darboņiem. Piemēram, pilsētas teritorijā uz Mēmeles upes paredzēta divu hidroelektrostaciju celtniecība. Vai saprātīgi saimnieki pieļautu šo objektu būvi? Nav dzirdēts, ka pilsētas attīstības kontekstā šis jautājums būtu publiski apspriests, gluži tāpat kā vairākas citas teritorijas plānošanas problēmas. Nu, piemēram, ko nākotnē darīt ar Mūsas pludmali? Pašlaik tā atgādina lopu ganības, nevis civilizētu atpūtas vietu. Līdz apnikumam jau ir runāts par Rīgas ielas apbūves acīmredzamo bojāeju un kanalizācijas notekūdeņu «paradīzi» – Mēmeles krastu vairāku kilometru garumā. Arī tā ir pilsētas teritorija, gluži tāpat kā dadžos un krūmos ieaugušie hektāri nomalēs.
Nezinot Bauskas attīstības perspektīvas vadlīnijas, ir neiespējami piedalīties problēmas apspriešanā. Tāpēc gribētos, lai teritorijas plānotāji vismaz reizi Bauskas iedzīvotāju plašai auditorijai organizētu tikšanos un detalizēti paskaidrotu, kas īsti tiek plānots un kādēļ. Turklāt lai būtu konkrēti fakti, argumenti, viedokļi un, vēlams, arī citu Latvijas mazpilsētu jau uzkrātā pieredze. Gadsimtos veidotā daudzu paaudžu dzīves telpa ir pelnījusi pietāti, taču nez kāpēc savu pilsētu reizēm uztveram kā īslaicīgas lietošanas preci.
