Šogad septembra sākums man atnācis bez 15 gadu ierastā gājiena uz skolu. Kopš šī rudens nu jau abas manas meitas ir studentes. Viņas ir izaugušas, un varu teikt – kādu laiku es skolā neiešu.
Šogad septembra sākums man atnācis bez 15 gadu ierastā gājiena uz skolu. Kopš šī rudens nu jau abas manas meitas ir studentes. Viņas ir izaugušas, un varu teikt – kādu laiku es skolā neiešu.
Bet daudziem jāiet, un visu sagādāt nav vienkārši. Atcerējos kādreizējo kolēģi, kura jau vasarā lūdza atdot viņas mazmeitai tās vidusskolas mācību grāmatas, kas manām studentēm nebūs vajadzīgas. Piekritu bez ilgas domāšanas, jo mani nevar pārsteigt ar to, ka vidusskolēnam mācību literatūras iegādei vajadzīgs gandrīz pussimt latu. Varbūt arī jūsu skolēna grāmatplauktā ir aizkavējušās lietas, kuras kādam citam varētu noderēt?
Tā pie sevis domādama, gāju cauri Saules dārzam Bauskā 2. septembra dienas vidū. Mani panāca un uzrunāja sīks zēns bez skolas somas: «Tant, tant, vai jūs pusdienas šodien jau ēdāt vai ēdīsit? Iedodiet, lūdzu, 20 santīmu, ko maizīti nopirkt!»
Rokā man bija maisiņš ar grāmatām, ko nesu uz bibliotēku, un tiešām biju ceļā uz mājām. Pēkšņais un tiešais uzrunātājs mani pārsteidza. Nolikusi nesamo zemē, makā sameklēju prasīto sīknaudu.
Garāmgājēja, sieviete pensijas gados, mani norāja par lētticību. Viņa šo lūdzēju esot jau sen ievērojusi, jo sīkais puišelis tepat krūmos kopā ar citiem mēdzot smēķēt. Ne jau maizītei viņš naudu diedelējot. Pilna pasaule diedelnieku, pensionāre man atgādināja.
Turpinot ceļu mājup, sastaptais bērns neizgāja no prāta. Vai viņš mācību gada pirmajā dienā ir bijis skolā, kur ir viņa mājas, vai ir kāds, kas ar pusdienām puiku gaida? Varbūt smēķis viņam ir tikai veids, kā izsalkumu aizgaiņāt? Bet varbūt patiešām vajadzēja tam zēnam maizīti vai pusdienas nopirkt? Vai arī, uzzinot, kurā skolā viņš mācās, samaksāt par skolas zupu vismaz vienam mēnesim? Tik daudz taču es varu! Varbūt arī citi, kuri to spēj, varētu saņemties un aiziet līdz vietējai skolai? Arī tad, ja nekandidējam uz veiksmi vēlēšanās un vietu Saeimā… Varbūt kādam bērnam no tā kļūs siltāk, uzzinot, ka par viņu kāds ir gādājis?
Mūsu mājas bēniņos dzīvo bezpajumtnieks. Šādu ziņu redakcija pagājušajā nedēļā saņēma no kāda daudzstāvu nama iedzīvotājiem Bauskā. Mājas apsaimniekotāja pārstāvis ēku jau apskatījis un noskaidrojis, ka baložu pieķēzītā un krāmiem aizkrautā kaktā tiešām ir vecs galds, gulta, sega, dažas sadzīves lietas. Nelikumīgais mītnieks tikšot izraidīts, pirms vēl nav aizmidzis ar nenodzēstu cigaretes galu mutē un reizē ar veco dīvānu nosvilinājis visu māju, tiek solīts. Taču kur lai viņš iet? Uz citas mājas bēniņiem? Nakts patversmes Bauskā nav. Un patiesībā man nemaz negribētos, lai, izmisuma un izsalkuma mākts, šāds cilvēks man Saules dārzā pēc saulrieta pieprasītu maku reizē ar dzīvību.
