Mūs, Vecsaules pamatskolas audzēkņus un skolotājus, sāpīgi aizskāra 10. maijā redakcijas slejā vietējai pamatskolai izteiktie pārmetumi par nepiedalīšanos Likvertenu sila tīrīšanas talkā, nacisma upuru kapu neapkopšanu..
Mūs, Vecsaules pamatskolas audzēkņus un skolotājus, sāpīgi aizskāra 10. maijā redakcijas slejā vietējai pamatskolai izteiktie pārmetumi par nepiedalīšanos Likvertenu sila tīrīšanas talkā, nacisma upuru kapu neapkopšanu, jo mēs rūpējoties tikai par “mācību iestādes tuvējo apkārtni”.
Tā nu gluži nav. Vecsaules skolas “tuvējā apkārtne” nav tikai dažas puķu dobes skolas priekšā, bet tie ir 3,4 hektāri dārza, kuru regulāri (nevis kampaņveidīgi) no agra pavasara līdz vēlam rudenim dārznieces vadībā kopj bērni. Arī vasaras brīvlaikā visi(!) 2. – 8. klases audzēkņi strādā skolas apkārtnes labiekārtošanā no trim līdz piecām dienām (atkarībā no vecuma).
Skolas aprūpē jau ilgus gadus ir arī Vecsaules evaņģēliski luteriskās baznīcas kapi, kur pavasara talkās piedalās gan svētdienas skolas bērni, gan citi skolēni, un vasarās tiek ravēts un kaplēts.
Jau vairākus gadus, vienojoties ar pašvaldību, kāda no vecākajām klasēm sakopj ciemata ceļmalas un nopelna autobusu ekskursijai. Šogad šo darbu veica 7. klase, katrs skolēns nostrādāja 8 – 11 stundu brīvajā laikā, grābjot, lasot, dedzinot atkritumus no grāvju malām piecu kilometru garumā.
Par Likvertenu sila talku. Diemžēl neviens no organizētājiem Vecsaules skolas bērnus uz to nepaaicināja. Piedodiet, ja paši arī to “nepiefiksējām”, jo martā un aprīlī rajonā notiek ļoti daudz pasākumu. Un, ko nozīmē lauku pamatskolai piedalīties visās skatēs un konkursos, kas notiek mācību laikā, sapratīs ikviens skolotājs. Diemžēl arī talka bija darbdienā (28. aprīlī, trešdienā), taču kāda klase arī tajā būtu piedalījusies.
Uzskatām, ka masu upuru kapi Likvertenu silā nav tikai pašvaldības, bet visa rajona kauna zīmogs. Labi atceramies, ka “padomju gados” tie tika cītīgi kopti, notika pasākumi. Taču Atmodas laikā tie, pamazām aizmirsti, aizauga ar zāli. Nepieciešama pamatīga rekonstrukcija. Pirms vairākiem gadiem Vecsaules pagasta padomes priekšsēdētājs J. Cielavs sazinājās ar Rīgas Ebreju kopienu, lai vienotos par apbedījuma vietas aprūpi, taču atsaucības nebija.
Ja tiešām nebūtu citu šīs vietas kopēju, mūsu skola uzņemtos šo pienākumu, jo arī tas ir audzināšanas darbs – vēsturiskās atmiņas kopšana nevis vārdos, bet darbos. Bet vai vienmēr skolai, skolēniem un skolotājiem jābūt par citu nepadarītā labotājiem? Likvertenu silam un masu kapiem vispirms jākļūst par pieaugušo galveno rūpi, skolas bērni šai darbā var palīdzēt.
Vecsaules pamatskolas kolektīva vārdā A. ĶĒNIŅA, direktora vietniece mācību darbā
