Arvien vairāk jauniešu, stājoties augstskolā, satrauc jautājums – vai studiju laikā viņus var iesaukt obligātajā valsts dienestā.
Arvien vairāk jauniešu, stājoties augstskolā, satrauc jautājums – vai studiju laikā viņus var iesaukt obligātajā valsts dienestā. Nereti atbildē uz šo reflektantu jautājumu sniegta pretrunīga informācija. Acīmredzot dažādi tiek izprastas valsts normatīvos aktos noteiktās normas par studentu attiecībām ar valsts dienestu.
Augstskolu likuma 48. pantā noteikts, ka obligātajam valsts dienestam nav pakļauti pilna laika studējošie. Savukārt likuma «Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu» 19. pantā teikts, ka iesaukumu aktīvajā valsts dienestā atliek mācību iestāžu dienas nodaļu studentiem. Termins «dienas nodaļas students» mūsdienās jāuzskata par novecojušu. Agrāk tika nodalītas četras studiju formas – dienas, vakara, neklātienes un tālmācības, tās atšķīrās ar kontaktstundām atvēlēto laiku, no iesaukšanas valsts dienestā bija atbrīvoti tikai dienas nodaļā studējošie.
Pašlaik Augstskolu likums Latvijā nodala tikai divus studiju veidus – pilna laika un nepilna laika studijas. Pilna laika studijās jaunietis gada laikā veic studiju darbu 40 kredītpunktu apjomā. Nepilna laika studijās students gada laikā veic studiju darbu mazāk nekā 40 kredītpunktu apjomā.
Pilna un nepilna laika studijās iespējama dienas, vakara un neklātienes studiju forma. Arvien biežāk augstskolas, orientējoties uz strādājošiem studentiem, piedāvā pilna laika studijas vakara un neklātienes formā. Šīs studijas atšķiras ar to, ka mazāk ir kontaktstundu, lielāks ir patstāvīgā studiju darba apjoms. Augstskolu likums nenosaka kontaktstundu apjoma apakšējo robežu. Tas nozīmē, ka teorētiski studiju programma var paredzēt viena kredītpunkta apguvi ar, piemēram, vienu kontaktstundu un patstāvīgo darbu 39 stundu apjomā. Neklātienes studijas no citām atšķiras ar mazu kontaktstundu skaitu – gadā parasti nav vairāk par 200 stundām.
Iesaukšanai valsts dienestā nav pakļauti jaunieši, kas studiju gadā apgūst programmu 40 kredītpunktu apjomā.
Dokumenti, uz kuru pamata studējošu jaunieti neiesauc valsts dienestā, ir augstskolas izsniegta izziņa par to, ka students ir pilna laika studējošais, kā arī augstskolas regulāri sūtīti studentu saraksti Valsts dienesta pārvaldei. Bijuši vairāki gadījumi, kad pilna laika neklātienes students lūdz augstskolas izziņā neminēt to, ka viņš studē neklātienē, jo viņu var iesaukt dienestā. Tas liecina, ka studenti un Valsts dienesta darbinieki ne vienmēr izprot likumu prasības un pilna laika studiju būtību.
Studenta pakļaušana obligātajam valsts dienestam nav atkarīga no studiju formas, bet gan no gadā veicamā studiju darba apjoma.
Dienests bruņotajos spēkos ir katra pilsoņa goda pienākums, un studijas augstskolā nevajadzētu uzskatīt par veidu, kā izvairīties no šī pienākuma. Iestāšanās augstskolā negarantē «imunitāti» pret iesaukšanu valsts dienestā. Ir jāstudē sekmīgi. Visbiežāk nesekmības dēļ ņemtu studiju pārtraukumu laikā studenti vairs nav uzskatāmi par pilna laika studējošiem, un viņiem ir jādodas dienēt.
