Kad Bauskas novada svētku priekšpēdējā dienā, steigā apskrējuši lauku darbus un aizveduši strādniekiem uz lauka pusdienas, pa galvu pa kaklu saposāmies un lēcām mašīnā, lai skrietu uz Dāviņos paredzēto novada svētku sarīkojumu, mums beidzot sirds bija pilna.Dzīvojam novadā, kur lauksaimniecība – gan ražošana, gan pārstrāde – ir galvenās joprojām rosīgās un nodokļus maksājošās nozares, taču, šķiet, tikai nodokļi ir tas, ko no mums gaida, nepadomājot, vai arī svētkus nevajadzētu pieskaņot lauku darbu ritmam.Kāpēc citos novados plašākus svētkus var sarīkot jūnijā vai jūlijā, kad pavasara lauku darbu cikls pabeigts, bet ražas novākšana vēl nav sākusies? Vai Bauskas novada pašvaldības darbinieki nedomā tikai par saviem atvaļinājumiem jūlijā un tāpēc svētkus rīko karstākajā ražas laikā?Galu galā vairākums pašdarbnieku, arī mēs Mežotnes pagasta vokālajā ansamblī, esam zemnieki vai dārzkopji, kam paralēli intensīvajai ražošanai jāatlicina laiks gan mēģinājumiem, gan koncertiem novada svētkos. Taču ir tādi laukkopji, kas pat netiek uz koncertiem, jo siens vai labība negaidīs, jāpļauj, kamēr laiks ir labs. Nemaz nerunājot par svētku kulminācijas apmeklēšanu Bauskas pilsētā – pēc skriešanas pa pagastu koncertiem nebija ko cerēt kaut pusi dienas pavadīt brīvā vaļā, jo raža jāvāc tagad.Pateicoties pašvaldības kultūras organizatoriem par vēlmi un cenšanos mūs iepriecināt, tomēr lūgtu nākamos svētkus ieplānot tā, lai arī mēs, zemnieki, visi sava novada patrioti, varētu ar patiesu prieku, nevis nervozi sazvanoties ar strādniekiem uz lauka, gan paši piedalīties, gan izbaudīt svētku norises. Ticam, ka, kopā svinot, prieks būs vēl lielāks.* Vēstule tapusi 15 Bauskas novada lauksaimnieku vārdā. Līdzīgu viedokli pauž Juris Maslovs, Inese Šteinberga, Inese Krieviņa, Sigita Holodņaka, Sergejs Maslovs, Gundars Simanovičs un daudzi citi satiktie lauku ļaudis.
