Baidīties no nezināmātas ir dabīgi un cilvēcīgi.
Baidīties no nezināmātas ir dabīgi un cilvēcīgi. Darboties ierastā un sen zināmā veidā bieži vien ir daudz izdevīgāk, vieglāk, tas neprasa papildu piepūli. Ikviens labi apzinās, ka jebkuras pārmaiņas nozīmē dažādu grūtību pārvarēšanu. Iespējams, tieši tādēļ skatāmies greizi un ar neuzticību uz visiem, kuri cenšas «ieborēt», ka vienīgā izeja ir reforma un pārmaiņas.
Mēdz teikt – pūšot pārmaiņu vējiem, vieni būvē sienu, aiz kuras aizslēpties, bet citi – vējdzirnavas. Diemžēl tautā valda uzskats, ka pašlaik šie vēji ir pārāk svaidīgi un plosoši, bet vienīgie vējdzirnavu cēlāji ir tie, kuri staigā valsts varas gaiteņos. Par to kārtējo reizi lika aizdomāties kāda anonīma kunga izteikumi telefonakcijā, kurā lasītāju jautājumus uzklausīja īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Bunkšs. Pēc zvanītāja domām, reģionālās reformas mērķis neesot vis tautas labklājības celšana, bet gan augsti stāvošu amatpersonu kabatas piepildīšana. Žēl gan, ka nepateica, kuras amatpersonas tieši tiek domātas.
Jautājums par kabatu uzpildīšanu ir aktuāls vai katrai amatpersonai, kas pārstāv noteiktu iedzīvotāju daļu. Pārliecināt kādu, ka pašvaldības vai Saeimas deputāts savā postenī to vien dara, kā «piedzen kabatu», ir nesalīdzināmi vieglāk, nekā apgalvot un pierādīt pretējo. Tomēr ir būtiska atšķirība, vai mēs pastāvīgi dzīvojam ar mītu, ka «augšā» dara visu, lai mūs «apkāstu», vai arī fakti liecina par šāda uzskata pareizību.
Jau labu laiku nepamet izjūta, ka Latvijai pietuvojies reformu «devītais vilnis» – vietējo pašvaldību reforma, reģionālā reforma, grozījumi pensiju likumā, mežu reforma… Ne viens iedzīvotājs vien tā visa priekšā jūtas manāmi samulsis. Jo sāk šķist, ka nav vairs kur sprukt un mukt. Tam visam klāt vēl arī valdības apņemšanās ar paceltu galvu iesoļot Eiropas Savienībā.
Bet ko «mazajam cilvēkam» darīt šajā situācijā? Pastāv vismaz divas iespējas. Var sarauties kamoliņā, aizvērt acis un gaidīt, kad vilnis nogāzīsies pār mūsu galvām. Var aktīvi iesaistīties debatēs, kad tiek apspriests kāds nākotnes jautājums. Cita lieta – cik kvalitatīvi un vai vispār šādas debates tiek organizētas.
Administratīvi teritoriālās reformas veiksmīgu izdošanos noteiks tas, cik saprotami tiks izskaidroti jautājumi par šo reformu. Tā norāda ministrs Jānis Bunkšs. Diemžēl vēl ir pārāk daudz jautājumu, uz kuriem nav atbilžu.
Tādēļ es tomēr palieku pie uzskata – izskaidrot lietu pilnīgi var tikai tad, ja tā ir saprotama pašiem skaidrotājiem.
