Jautājums šoreiz nav nedz retorisks, nedz ar sarkasma pieskaņu, jo nav grūti mētāt solījumus un kļūt par deputātu. Bet cik viegli pēc tam ir būt deputātam?
Bauskas novada domes deputātiem būs jālemj par iespēju atvēlēt bijušās sulas fabrikas teritoriju Gailīšu ciemā komposta ražošanai no attīrīšanas iekārtu dūņām. Teorētiski vienkārši – piekrist vai nepiekrist.
Tomēr vienā lēmumprojektā jāapkopo daudz variantu un atbilžu. Deputātiem jāspēj novērtēt, cik lielā mērā uzņēmējdarbība radīs draudus videi un iedzīvotājiem. Vai tā var palīdzēt attīstīt teritoriju vai gluži otrādi – traucēs? Vai, piemēram, jābaidās no smakas? Jāuzklausa iedzīvotāji, jāspēj pašiem izprast situāciju, balstoties uz administrācijas darbinieku teikto, blakusinformāciju un pašu pieredzi. Jāspēj izprast, cik lielā mērā jaunie uzņēmēji varētu būt uzticami. Novērtēt, vai un cik daudz šāda ražotne iespaidos apkārtējo uzņēmējdarbību.
Jāņem vērā uzņēmēju pozitīvie piemēri un gatavība ievērot visus vides drošības noteikumus. Nobalsot pret komposta ražotni nozīmē pazaudēt iespējamās kaut vai dažas darba vietas un pozitīvi mainīt bijušās sulas fabrikas vidi. Kāda vēsts tā būtu iespējamiem investoriem? Balsojums pret bez pamatotiem argumentiem nozīmē, ka deputāti noraida privātu biznesa projektu, iejaucoties brīvā tirgus jomā un radot ierobežojumus privātajai uzņēmējdarbībai.
Kādus argumentus atzīt par svarīgākajiem? Potenciālos vides draudus, uzņēmējdarbības kultūras attīstību, iedzīvotāju nostāju vai uzņēmēju argumentus? Vai šajā stāstā ir iespējams kompromiss, vai tikai noliegums vai apstiprinājums? Katrs pats var izlemt, cik viegli vai grūti šajā situācijā ir pieņemt lēmumu un novērtēt, cik viegli ir būt deputātam.
