Kaimiņos dzīvo Bērziņu ģimene. Čakli ļaudis. Bērziņu saime ir liela – vecāki, bērni, vecvecāki.
Kaimiņos dzīvo Bērziņu ģimene. Čakli ļaudis. Bērziņu saime ir liela – vecāki, bērni, vecvecāki. Kamēr jaunie strādā un mācās, vectētiņš ar vecmāmuļu pieskata mājas un apdara ikdienas darbus. Katram ģimenes loceklim ir savi pienākumi un gaitas.
Taču ir kāds dīvains ieradums, ko pamanījuši apkārtējie. Jau aprīļa beigas, taču pie Bērziņu dzimtas mājām augošajā eglītē vēl joprojām karājas Ziemassvētku lampiņas. Pie iebraucamā ceļa apgaismes staba zaļš zvaniņa rotājums. Krāsaino spuldzīšu virtenēs apkārt pagalmam pavasara vējā šūpojas bezdelīgas un strazdi. Viens no kaimiņiem novērojis, ka rotājumi netiek noņemti jau vairākus gadus. Iespējams, tā Bērziņi ietaupa pūles vai pat naudu.
Radiem, draugiem, paziņām neparasti gan šķiet zem Ziemassvētku rotām sveikt Bērziņu namatēvu Jāni vasaras saulgriežos. Paveroties augšup, līdzās “līgo!” domās pavīd “zvaniņš skan, zvaniņš skan..”. Laikam jauno svētku noskaņu Bērziņiem nebojā pagājušo svinību rotas.
Privātīpašnieki dara, kā grib, bet vai sabiedriskajā telpā nevajadzētu ievērot gada rituma kārtību? Viena ar Ziemassvētku rotām greznota vieta mūsu rajonā ir Iecava. Tā kā pašvaldībai pietiek līdzekļu regulārai administrācijas teritorijas un telpu remontēšanai un labiekārtošanai, sadraudzības uzturēšanai ar ārzemju draugiem u. tml., gan jau būtu nauda arī pagājušu svētku rotājumu noņemšanai.
Vietējās pašvaldības vadītājs Jānis Pelsis atklāj, ka savulaik personīgi izdomājis, kur kārt Ziemassvētku virtenes. “Pirmos divus gadus ņēmām nost, taču daudz lampiņu sasitām. Turklāt trausls ir arī spuldzīšu 15 vatu vadiņš. Lai mazāk plīstu virtenes, stiprumam novilkām trosi. Tā kā darbs ir grūts, ziemā turklāt auksti, nolēmām tās neņemt nost. Pašlaik atliek tikai izdegušās lampiņas ieskrūvēt, tās var iedegt arī citos svētkos,” skaidro priekšsēdētājs.
SIA “Kvēle” pārstāvis Andrejs Leģis savulaik lika virtenes. Viņš teic: “Noņemot rotājumu, saplīsa visas lampiņas. Tās nav domātas kārt uz stabiem, bet uz egles. Uzlikām trosi, lai stiprinātu rotājumu. Nesen daļa tās nokrita, jo ielas sāls pamatīgi bija sabojājis. Turpmāk skatīsim, vai arī citviet trose nav sapuvusi.”
Tomēr jaukāk, ja ikdienā nevalkājam svētku drānas, bet svinīgi sapošamies īstajā brīdī. Tas izjūtas padara spilgtākas un priecīgākas. Iespējams, Iecavā jāmeklē jauni un modernāki svētku rotājumu risinājumi.
