Gandrīz visos kriminālnoziegumos ir iesaistītas divas puses – likumpārkāpējs un cietušais. Mūsu krimināltiesību sistēma, veicot kriminālprocesu, galvenokārt balstās uz aizdomās turēto jeb apsūdzēto personu.
Gandrīz visos kriminālnoziegumos ir iesaistītas divas puses – likumpārkāpējs un cietušais. Mūsu krimināltiesību sistēma, veicot kriminālprocesu, galvenokārt balstās uz aizdomās turēto jeb apsūdzēto personu.
Savukārt noziedzīgā nodarījuma upurim pārsvarā ir pasīva loma. Cietušais liecina par notikušo un gaida, kad tiesa valsts vārdā atzīs pārkāpēju par vainīgu un piespriedīs sodu, kā arī apmierinās lietā pieteikto civilprasību. Tomēr bieži tiesas process un vainīgā notiesāšana nenes cietušajam gandarījumu. Cietušais nejūt, ka vainīgais no sirds nožēlotu izdarīto, kā arī, neskatoties uz tiesas spriedumu, nav iespējams no tiesātā piedzīt kompensāciju par nodarīto kaitējumu. Cietušajam paliek sarūgtinājums pret likumpārkāpēju un valsti.
Brīvprātīgs process
Cietušais un likumpārkāpējs var izlīgt arī bez starpnieka palīdzības un par to paziņot lietas virzītājam. Tomēr likumpārkāpējam bieži trūkst motivācijas, lai meklētu izlīgumu ar cietušo. Izlīgums starp cietušo un likumpārkāpēju nenozīmē automātisku atbrīvošanu no kriminālatbildības. To lemj lietas virzītājs, taču par mazāk smagiem nodarījumiem tas ir iespējams, citos gadījumos tas var būt atbildību mīkstinošs apstāklis.
Valsts probācijas dienesta Bauskas teritoriālās struktūrvienības vadītājas vietniece Asne Reksce skaidro, ka izlīgums ir brīvprātīgs vienošanās process, kurā piedalās cietušais un likumpārkāpējs. To vada neitrāla trešā persona – apmācīts starpnieks – probācijas darbinieks. Viņš palīdz diskutēt un vienoties par risinājumu, kas būtu pieņemams abām pusēm. Cietušajam izlīguma procesa laikā ir iespēja paust savu viedokli par notikušo likumpārkāpējam, saņemt atvainošanos, morālu gandarījumu un materiālu atlīdzību par zaudējumu noziedzīgu darbību dēļ, iespējams saglabāt neitrālas attiecības ar likumpārkāpēju. Savukārt likumpārkāpējam ir iespējas uzņemties atbildību par nodarīto kaitējumu un atgūt cieņu.
Palīdz probācijas dienests
A. Reksce piebilst, ka izlīgums automātiski nenozīmē, ka likumpārkāpējs mainīsies, uzreiz kļūs godīgs un kārtīgs cilvēks. Tomēr, tiekoties ar cietušo un redzot nodarījuma sekas, palielinās varbūtība, ka persona pārdomās savu uzvedību un nākotnē neizdarīs jaunus noziegumus.
Veikt izlīgumu var pieprasīt procesa virzītājs – tā būtu policija, prokuratūra, tiesa. Protams, to var lūgt arī abas konfliktā iesaistītās puses: likumpākāpējs vai cietušais. Izlīguma process ir bezmaksas abām pusēm, brīvprātīgs un konfidenciāls.
To var veikt probācijas dienesta telpās. A. Reksce skaidro, ka 2005. gada 1. oktobrī stājies spēkā Kriminālprocesa likums, kura mērķis ir paaugstināt kriminālprocesa efektivitāti un vienkāršot lietu izskatīšanu. Tāpēc arī ieviests izlīgums.
Citu Latvijas rajonu probācijas dienesti un lietu virzītāji aktīvi sadarbojas. Pērn novadīts 51 izlīgums, šogad līdz 1. augustam notikuši jau 143 izlīgumi. Baušķenieki šajā ziņā vēl nedaudz apdomājas. Citu rajonu prakse rāda, ka izlīguma noslēgšana veicina iecietību, gandarījumu gūst cietušais, arī likumpārkāpējs jūtas mazāk nosodīts, nekā tas būtu pavēstīts ar tiesas spriedumu. Ieguvēja ir arī sabiedrība, kas sniedz iespējas cilvēkam mainīties.
