Reizē ar jauno krimināllikumu spēkā stājas svarīgi grozījumi Kriminālprocesa kodeksā.
Reizē ar jauno krimināllikumu spēkā stājas svarīgi grozījumi Kriminālprocesa kodeksā (KPK).
Uz tiesu ar mammu – līdz 18 gadiem
Svarīgs grozījums ietverts KPK 5.³ p., kas nosaka, ka no 1. aprīļa prokurors vai ar viņa piekrišanu izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, ja:
1) persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;
2) personai, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu, ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi;
3) noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais un ir konstatēti noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai īpaši apstākļi, un par nepilngadīgā personību iegūtas ziņas, kas mīkstina viņa atbildību.
Visi šajā pantā minētie apstākļi ļauj nesaukt pie kriminālatbildības personu, kas nav izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu. Parasti atļauts izbeigt krimināllietu, ja ir izlīgums ar cietušo, jo līdz šim bieži uz tiesu tika virzīta krimināllieta, vainīgais notiesāts, bet cietušais tā arī nesagaidīja zaudējuma piedziņu no viņa. Acīmredzot pēc jaunās likuma nostādnes vainīgais būs ieinteresēts izlīgt ar cietušo un segs nodarītos zaudējumus.
Nozīmīgs grozījums KPK ir tas, ka par cietušo krimināllietā atzīstama ne tikai fiziska, bet arī juridiska persona.
KPK tagad arī noteikts, ka nepilngadīgā tiesājamā likumiskais pārstāvis piedalās procesā līdz brīdim, kad tiesājamais kļuvis pilngadīgs. Agrāk bieži vien lielam tēvainim, kurš sen sasniedzis pilngadību, blakus sēdēja māmiņa, ja kaut vai viens noziegums bija izdarīts līdz 18 gadu vecumam.
Pārmaiņas saīsinātā procesā
Lielākās pārmaiņas skārušas nodaļu par saīsināto procesu. Saskaņā ar KPK 406. pantu ir paplašināta saīsinātā procesa piemērošana. To turpmāk varēs piemērot lietās par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem, t. i., tādiem noziegumiem, par kuru izdarīšanu paredzēta brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Nav vairs arī atrunas par to, ka saīsināto procesu nevar piemērot nepilngadīgajiem un agrāk sodītām personām.
Principiāli citādāk procesa vienkāršošanai paredzēts KPK 416. pants. Par šādu jauninājumu kā vēlamu jau stāstīju «Bauskas Dzīvē» 1998. gadā. Noteikts, ka tiesnesis var pieņemt lēmumu neizdarīt tiesas izmeklēšanu, ja tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu. Šajā gadījumā nepieciešams, lai tiesājamais, viņa aizstāvis, likumiskais pārstāvis un prokurors vienojas par to, ka nav vajadzības veikt tiesai izmeklēšanu. Pēc vienošanās visi procesa dalībnieki šo lūgumu izsaka tiesnesim. Ja pret šādu pieteikumu iebilst cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņa pārstāvji, iztiesāšana notiek vispārējā kārtībā. Acīmredzot arī gadījumā, ja tiesājamais būs sedzis visus zaudējumus cietušajam, viņam nebūs iebildumu pret «vienošanās» procesu.
Visbiežāk rajonā saīsinātā un vienkāršotā procesa kārtībā tiks izskatītas krimināllietas par automašīnas vadīšanu, atrodoties apreibinošu vielu iespaidā. Šādās lietās parasti cietušo nebūs. Domājams, ka gadījumos, kad starp procesa dalībniekiem būs vienošanās par saīsināto procesu, arī sods varētu tikt noteikts mīkstāks kā vispārējā procesā.
