No 1. janvāra Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts trešo reizi ir Spānijas karaliste (pirms tam 1989. un 1995. gadā).
No 1. janvāra Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts trešo reizi ir Spānijas karaliste (pirms tam 1989. un 1995. gadā).
«Vairāk Eiropas» – ar šo saukli veiksmīgo Eiropas projektu gribēts pierādīt kā alternatīvu globalizācijai. Pērn pieredzējušiem Spānijas nacionāli egoistisko nostāju, šīs ES prezidentūras moto liek nopietni pārdomāt, kam Eiropas tiks visvairāk.
Cīņa pret terorismu sākas ar basku separātistiem
Kā prioritāte numur viens pasludināta cīņa pret terorismu, kaut gan Spānijas vēstniece Latvijā Marija Kristina Barriosa Almazora uzsvēra, ka nevienu no sešām prioritātēm nevar izcelt kā galveno. Aprobežoti būtu cīnīties pret terorismu viena vienīga Bin Ladena personā. Eiropas Savienība izstrādājusi teroristu organizāciju sarakstu. Spānijā, kura no basku separātistiem cieš jau gadus trīsdesmit, Spānijas premjerministrs Hosē Marija Aznars savai tautai par prezidentūras laika galveno uzdevumu pasludinājis cīņu pret radikālo basku organizāciju ETA, kura nu ir apkarojamo sarakstā.
Sarakstā iekļautas arī tādas organizācijas kā Libānas «Hizbullah», palestīniešu «Islama džihads» un grupas Ziemeļīrijas konflikta abās pusēs– «Īsto ĪRA» un «Olsteras aizsardzības asociācija».
ES teritorijā jāsāk darboties vienotam aresta orderim, par ko vienojās Lākenas samitā, un tas dos iespējas sekot noziedzniekam un apcietināt viņu jebkurā ES dalībvalstī.
Eiro sekmīga ieviešana
Izskatās, ka eiro veiksmīgā ieviešana ļaus Spānijai pierakstīt sev šos panākumus. Un Aznars jau to sācis, raksturodams eiro ieviešanu kā «iespēju demonstrēt Eiropas Savienības pieejamību tās pilsoņiem». Spānija sev uzstādījusi vairākus uzdevumus. Pirmkārt, novērst viltošanas gadījumus, kas iespējami sakarā ar banknošu vājo atpazīstamību un neierasti lielo skaidrās naudas apjoma cirkulāciju, kas sagaidāma gada pirmajos mēnešos. Otrkārt, veicināt ciešāku ES dalībvalstu ekonomisko sadarbību, lai eiro palīdzētu atgūties no ekonomiskās attīstības krituma.
Līdz ar eiro banknošu un monētu ieviešanu Eiropas Monetārās savienības dalībvalstis ar vairāk nekā 300 miljoniem iedzīvotāju kļūs par trešo lielāko monetāro zonu pasaulē tūlīt pēc Ķīnas un Indijas. Neapšaubāmi, eiro nostiprinās arī savu vietu blakus pašlaik spēcīgākajai valūtai pasaulē – ASV dolāram.
Pārbaudījums Spānijas solidaritātei
Spānijai ir izšķirošā loma kandidātvalstu iestāšanās sarunās par visbūtiskākajiem jautājumiem – par lauksaimniecību, reģionālo politiku un strukturālo fondu izmantošanu, par budžetu.
Prezidējošās valsts uzdevums ir rast kompromisu par dalībvalstu kopējo pozīciju.
Savas prezidentūras laikā Eiropas Savienībā (ES) Spānija aicinās ES dalībvalstis vienoties par tiešajiem maksājumiem ES kandidātvalstu zemniekiem no pirmās dienas, kad tās 2004. gadā iestāsies organizācijā. To paziņojis Spānijas lauksaimniecības ministrs Migels Ariass.
Savu nemieru ar reģionālās palīdzības fondu pārdali par labu jaunpienācējām Spānija jau demonstrēja pirms Gēteborgas samita, kad bloķēja ES pozīciju par darbaspēka brīvas pārvietošanās ierobežojumiem. Tagad Spānija apvienojusies ar Slovēniju – vienīgo kandidātvalsti, kurai pēc esošajiem kritērijiem nepienāksies reģionālā palīdzība – lai panāktu tikpat lielu atbalstu Spānijas astoņiem trūcīgākajiem valsts reģioniem kā līdz šim.
Nav pamata ilūzijām par solidaritātes principu Spānijas izpildījumā bez pārējo ES dalībvalstu spiediena.
Padziļināt sadarbību ārējās drošības politikā
Vairāk Eiropas pasaulē – tas nozīmē vienotāku un aktīvāku Eiropu starptautiskajā arēnā. Spānija vēlas padziļināt sadarbību ES ārējās drošības politikā, tā padarot Eiropu par arvien vienotāku un spēcīgāku «aktieri» pasaules politikā. It īpaši uzsvērta Eiropas speciālo drošības spēku izveides nepieciešamība.
Tomēr praksē Spānija vislabprātāk vēlētos aktivizēt sadarbību tā sauktajā «Euromed» reģionā – ar 12 Vidusjūras austrumu un dienvidu krasta valstīm. Šī programma tapa Spānijas iepriekšējās ES prezidentūras laikā, bet pagaidām palikusi tikai uz papīra.
