Cilvēka mūža starpfinišs sasniegts – esmu «godpilns» pensionārs.
Cilvēka mūža starpfinišs sasniegts – esmu «godpilns» pensionārs. Agrāk priekšnieks teica, – varēsi mierīgi atpūsties, pensija pieklājīga (131 krievu rublis). Atliks vēl kādam šņabītim. No cerētā nieks vien tika. Gaidītā miera vietā – stress, pāridarījuma izjūta, vilšanās. Ik mēnesi saņemu 58 latus, citi vēl mazāk. Knapi.
Sakrātā dzīves pieredze nevienam nav vajadzīga. Sociālisms esot izskalojis smadzenes tādiem kā es, tā saka daži valsts valdības dižgari. Mūsu viedokļi tautas labklājības celšanā daudzreiz atšķiras. Dēls saka, – tēt, tavi uzskati novecojuši, tagad viss citādāk, tikai uz Eiropas tālēm, un labi būs. Piekrītu, būs savādāk, bet nav skaidrs, cik tālu ir tās tāles un kāds var būt labums, ja ne tikai vecajiem maciņi kļuvuši ļoti plāni un ilgoto tāļu galapunkts nav saskatāms.
Atmodas sākumā teikuši, – uz Eiropu, kaut vai pastalās. Nav slikti – viegla iešana un ja vēl galvā mērķis cēls. Tikai kopsolis nesanāk saskanīgs. Citi, kaut arī mazākums, negrib kājām iet tālo ceļu, bet vēlas braukt visdārgākajos auto un lidmašīnās. Arī naudas maciņi palikuši par maziem, tāpēc finanses nogulda ārzemju bankās vai izmanto lepnu savrupmāju celšanai.
Iznāk, ka tāles visiem nav vienādā garumā. Daļa tās jau sasnieguši un vico uz citu kontinentu, bet vairumam tāles sasniegt pareģo pēc 50 gadiem…
Kam taisnība, to mēs, veči un vecenītes, varēsim vērot no citiem ganību laukiem. Pašlaik, kamēr Dieviņš būs lēmis, dzīvosim Tēvzemītē, pakļāvīgā padevībā un naivā ticībā priecājoties, ka vismaz vēlēšanās esam vienlīdzīgi un varam pakutināt nervus dažiem pāridarītājiem.
Vēl par kādu svarīgu institūciju – ES. Šai sakarībā arī notiek liela skalošanās, redzēsim – vairāk izskalos vai ieskalos. Vienu gan iesaku tiem, kuriem piedēvē «izskalotās» smadzenes, – iztiksim ar tām un nepaliksim mājās, bet iesim uz referendumu un balsosim pēc savas labākās pārliecības. Nepakļausimies «ūdens procedūrām».
SAIMNIEKS
