Bez darba palikuši daudzi vienkāršo profesiju pārstāvji, kuri iepriekš veikuši nekvalificētus darbus.
Bez darba palikuši daudzi vienkāršo profesiju pārstāvji, kuri iepriekš veikuši nekvalificētus darbus. Centrālajā statistikas pārvaldē ir dati, ka marta beigās vienkāršo profesiju pārstāvji bija 25,8 procenti no bezdarbnieku kopskaita.
Gandrīz puse – 48,9 procenti – no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem bija latvieši, 37,1 procents – krievi, 4,9 procenti – baltkrievi, 3,1 procents – ukraiņi, 2,9 procenti – poļi, 1,5 procenti – lietuvieši, 0,2 procenti – ebreji, citas tautības – 1,5 procenti. Šī gada marta beigās 42,3 procenti no bezdarbniekiem bija vīrieši, bet 57,7 procenti – sievietes.
Kopumā 1999. gada marta beigās Latvijā bija 120469 bezdarbnieki jeb 10,1 procents no valsts iedzīvotājiem darba spējīgā vecumā. Kvalificēti strādnieki un amatnieki bija 18,5 procenti, iekārtu un mašīnu operatori, montieri – 12,8 procenti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki – 12,6 procenti, speciālisti – 6,9 procenti, kalpotāji – 6,1 procents, lauksaimniecības, zivsaimniecības darbinieki – 5,2 procenti, vecākie speciālisti – 4,7 procenti no bezdarbnieku kopskaita.
Vismazāk bezdarbs skāris likumdevējus, valsts amatpersonas un vadītājus. To skaits marta beigās bija tikai 2,5 procenti no bezdarbnieku kopskaita.
Augstākā izglītība bija 6,9 procentiem bezdarbnieku, arodizglītība – 16,7 procentiem, vidējā speciālā – 21,3 procentiem, pamata un nepabeigta pamatizglītība – 22,7 procentiem, vidējā vispārējā – 31,4 procentiem no bezdarbnieku kopskaita.
