Bauskas vidusskolās skolēnu skaits sarūk, taču tehnikumos un koledžās tas arvien pieaug.
Ar katru gadu 10. klašu skolēnu skaits sarūk. Tomēr 9. klašu absolventu skaits ir līdzīgs katru gadu. Iepriekšējā mācību gadā 9. klasi absolvēja 221 skolēns, informē Bauskas novada domes izglītības nodaļas metodiķe Olita Vulāne. Savukārt 2015./2016. mācību gadā tie bija 233 izglītojamie.
Šajā mācību gadā mazāk nekā puse absolventu izvēlējušies skolas gaitas turpināt vidusskolā. Bauskas Valsts ģimnāzijā nokomplektētas divas klases. 10.a būs 26 skolēni, savukārt 10.b – 21 izglītojamais. Kopā uzņemti 47 skolēni.
Līdzīga situācija ir Bauskas 2.vidusskolā, kur arī izveidotas divas 10. klases. Tur matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas novirziena klasē mācīsies 11 skolēni, savukārt vispārizglītojošā novirziena klasē – 21 skolēns. Kopā tie būs 32 izglītojamie.
Iepriekšējos gados 10. klasēs vidusskolās pieteikušos skolēnu skaits pārsniedza 100 skolēnu, tad šogad to skaits ir krasi pazeminājies – tie ir 79 skolēni.
Bauskas novada domes izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare skolēnu skaitu vērtē kritiski: «Paši, paši labākie aiziet uz Rīgu, bet ļoti daudzi ir izvēlējušies mācīties profesiju, un tas arī nav slikti.» Viņa atzīst – situācija jāpieņem tāda, kāda tā ir: «Bērnu ir tik, cik ir, un arī eksāmenu rezultāti ir tādi, kādi tie ir. Nevajadzētu par to satraukties, kaut arī situācija nav pozitīvi vērtējama.»
Arvien vairāk 9. klašu absolventu izvēlas mācīties profesiju. Bauskai tuvākā arodskola ir Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālā struktūrvienība. Tajā uzņemti 68 audzēkņi visās piedāvātajās programmās. Pagājušajā gadā uzņemto skaits bija mazāks – 55. Saulaines skolas vadītāja Laila Jirgensone uzskata, ka daži no 9. klašu beidzējiem izbrauc no valsts, daļa aiziet uz Rīgu, kur iespēju un potenciāli labāka līmeņa skolu vairāk.
Tomēr uz Saulaini brauc mācīties ne tikai audzēkņi no Bauskas, bet arī no Jelgavas, teic L. Jirgensone. Iepriekšējos gados dažās pro-grammās neviens nepieteicās, taču šogad pieteikumi saņemti visās piedāvātajās mācību programmās. «Priecē, ka saglabājusies interese par visām mūsu izglītības pro-grammām. Visvairāk audzēkņus interesē autotransports un lauksaimniecība,» skaidro L. Jirgensone. Viņa izceļ pavāra profesiju – Saulainē par to esot mazāka izglītojamo interese, taču darba tirgum tā ir ļoti nepieciešama specialitāte.
