Trešdienas rīts. Pirms pulksten deviņiem pie Brunavas pagastmājas cits pēc cita piebrauc automobiļi.
Trešdienas rīts. Pirms pulksten deviņiem pie Brunavas pagastmājas cits pēc cita piebrauc automobiļi. Stāvlaukumā ēkas priekšā savus spēkratus atstāj doktorāta, pasta, arī pagasta padomes apmeklētāji un darbinieki. “Tā esam iekārtojuši, arī iedzīvotājus informējam, ka trešdienas ir visizdevīgākais laiks lietu kārtošanai pagastmājā. Darbinieki šajā dienā cenšas neplānot braucienus uz Bausku, lai apmeklētāji varētu sastapt visus nepieciešamos speciālistus,” tā pašvaldības darba ritmu skaidro pagasta padomes priekšsēdētājs Aivis Kārkliņš.
Ērgļos vajag gaismu
“Biežas vajadzības iet uz pagastu man nav. Taču, ja kas nepieciešams, darbinieki ir pretimnākoši, vajadzīgos dokumentus varu sakārtot laikā,” teic brunaviete Elga Vecvagare. Vietējā uzņēmēja Ņina Sīle pašvaldībā iegriežas biežāk. Arī viņa atzīst, ka pagastmājas darbinieki ir laipni, atsaucīgi. “Es neesmu no tiem, kas lūdz palīdzību, prasa pabalstu, tāpēc varbūt ar mani pašvaldībā strādājošajiem nav tik daudz raižu,” tā Ņ. Sīle. Tomēr uzņēmēja lielāku izdarību vēlētos no izpilddirektora puses, jo Ērgļu centrā jau ilgus gadus iedzīvotāji lūdz ierīkot apgaismojumu. Ir cerības, ka šogad varbūt kaut kas tiks izdarīts. Savukārt brunaviete Velta Brauhbāre pagastmāju cenšas apmeklēt pēc iespējas retāk. Bija laiks, kad viņa gājusi risināt dažādus sociālos jautājumus. Atsaucības trūcis, un V. Brauhbāre saprata, ka ar savām problēmām jātiek galā pašai, uz pašvaldības labvēlību nav ko cerēt.
Dažādas ir brunaviešu vēlmes, ar kurām viņi ierodas pie vietējās varas. Vairums te nāk pēc dažādām izziņām, kārtot lietas, kas saistītas ar zemes izmantošanu, protams, daudz ir sociālās palīdzības lūdzēju. “Ne vienmēr cilvēki saprot, ka pagasts nerisinās viņu personīgās problēmas. Mums nāk un prasa, lai salabojam ceļu, kas atrodas uz privātīpašnieka zemes. Taču pašvaldība to nevar darīt. No Grenctāles nāk sūdzēties, ka daudzdzīvokļu māju augšējos stāvos nav ūdens. Izrādās, privātmājās karstajā laikā visu dienu laista dārziņus, tāpēc ūdens visiem nepietiek,” skaidro A. Kārkliņš. Viņš neatceras, ka vietvarā iedzīvotāji būtu vērsušies ar kādām jaunām, neparastām ierosmēm, vairāk tomēr nāk lūdzēji.
Strādā seši darbinieki
Pagasta iedzīvotāju labā Brunavas pašvaldībā uz pilnu slodzi strādā seši darbinieki: sekretāre, sociālā darbiniece, izpilddirektors, grāmatvede, kasiere un pagasta padomes priekšsēdētājs. Taču katram no viņiem ir papildu pienākumi. Vēl pagastā dažādos laikos strādā policista palīgs, zemes ierīkotājs, lauksaimniecības konsultante, pagasttiesas priekšsēdētāja. Visu darbinieku algošanai, kā arī darba nodrošināšanai tiek tērēti teju 19 procenti jeb 67 384 lati no pašvaldības budžeta. Pēc 40 procentiem, kas atvēlēti izglītības darba nodrošināšanai, tā ir otra lielākā izdevumu sadaļa. Sociālai palīdzībai, jomai, kurā visvairāk ir lūdzēju un prasītāju, šogad atvēlēti 18 tūkstoši latu jeb 5,1 procents no visiem izdevumiem.
Prāvu daļu pagasta naudas joprojām “apēd” lielākais Brunavas sāpju bērns – Grenctāles kultūras nams. Milzu ēkas uzturēšanai šogad atvēlēti vairāk nekā 15 tūkstoši latu. Taču atdeve no šīs naudas ir minimāla, kultūras namā gadā notiek vien pāris sarīkojumu, tur ir bibliotēka, sezonas laikā reizi nedēļā uz mēģinājumiem pulcējas koris, taču lielākā daļa telpu stāv neizmantotas. “Ir meklēti nomnieki – diemžēl neveiksmīgi. Arī privatizēt šo ēku nav izdevies. Varbūt topošajā Bauskas novadā celtnei tiks rasts lietderīgāks pielietojums,” teic A. Kārkliņš.
Neviens nenāk ar kājām
Papētot budžetu, pamanāms, ka daudz naudas – 37 tūkstoši – tiek tērēti savstarpējiem norēķiniem. A. Kārkliņš to skaidro ar valstī nesakārtoto iedzīvotāju deklarēšanās sistēmu. Brunavā deklarēti bērni pagastā nedzīvo, par viņu izglītošanos nauda tiek skaitīta uz Liepāju, Jelgavu un Rīgu. Vēl prāva izdevumu nasta ir skolēnu vešanai atvēlētie līdzekļi. Mežgaļu pamatskolas īpatnība ir tāda, ka uz to visi audzēkņi ir jānogādā, pie mācību iestādes dzīvo labi ja pāris ģimeņu. Katru dienu divi autobusi, bērnus vedot, nobrauc 110 kilometru. Izsludinot konkursu, šim pakalpojumam nepieteicās neviens pretendents, tāpēc joprojām to dara zemnieku saimniecība “Pavāri”.
Pašvaldības pārziņā ir divi vieglie automobiļi: priekšsēdētāja rīcībā nodots 1996. gadā ražots “Volvo”, savukārt izpilddirektors brauc ar 1992. gada “Opel” markas automašīnu. Šogad budžetā atvēlēti ap 3000 latu cita automobiļa iegādei izpilddirektora vajadzībām. Šīs mašīnas var izmantot arī citi pašvaldībā strādājošie. To apstiprina arī pagasttiesas priekšsēdētāja Irēna Bajāre.
“Ejam uz galu!”
Brunavas pagastmāja savulaik celta kā kopēja ēka padomju saimniecības kantorim un ciema padomei. Pašvaldība te ievācās 1993. gadā. Taču nams joprojām nav pilnībā apgūts, daudzas telpas otrajā stāvā ir neizmantotas. Līdztekus pagasta padomei šajā ēkā izvietojies doktorāts, pasts, bibliotēka, ir iekārtots komunālo pakalpojumu punkts, kur uzstādīta veļas mazgājamā mašīna, vairākās istabās izvietotas “Lattelecom” sakaru iekārtas.
Pagastmājā strādājošie telpas atzīst par piemērotām darbam, jo nams savulaik celts kā administratīvā ēka. Ir daudz nelielu kabinetu, kuros strādā dažādu dienestu darbinieki. Atvēlēta telpa arī atpūtai, kur padzert kafiju. Tajā ir dīvāns, skapji, kafijas automāts un neliels galdiņš. Strādājošo žargonā aicinājums doties pakavēties atpūtas telpā bieži vien tiek formulēts kā “Ejam uz galu!”. Tas tāpēc, ka nelielais kabinets ir pēdējais rindā.
Visi vietvaras namā strādājošie, izņemot kasieri un nodokļu inspektori Intu Veldi, uz darbu brauc no tuvākām vai tālākām vietām, izpilddirektors Andrejs Lazda un sekretāre, arī juriste Māra Paģe ierodas pat no Bauskas. Pagastā noteikts darba laiks no plkst. 8 līdz 16. Tas gan nekādā informācijas plāksnē pie ēkas nav redzams. Pie kabinetu durvīm rakstīts, ka apmeklētājus darbinieki pieņem no plkst. 9. Pagastmājai nav ierīkota uzbrauktuve invalīdiem, pie ārdurvīm trūkst informatīvās plāksnes par aizliegumu smēķēt sabiedriskās vietās, apkārtne nav īpaši izdaiļota ar ziedu stādījumiem. Strādājošie pusdieno darba vietā, apēdot kādu līdzi paņemto maizīti, jo Ērgļos ēstuves nav, darbojas divi veikali.
Dažos kabinetos nepieciešams kosmētiskais remonts, vēlams arī modernizēt datortehniku, taču ar pašvaldības rīcībā esošiem līdzekļiem daudz ko nevar atļauties. Brunavas pagasta budžets šogad plānots 360 777 latu liels, 30 procentu jeb 109 119 latu vietvara saņem dotācijās no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.
20 gadu laucinieks
Brunavas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivis Kārkliņš ir viens no ilglaicīgākajiem šajā amatā. 1986. gadā rīdzinieks A. Kārkliņš nonāca darbā saimniecībā “Brunava”, pēc trim gadiem kļuva par vietvaras vadītāju. Mēmeles krastā Kārkliņu ģimene būvē savu privātmāju. Priekšsēdētāja sieva, kuras darba vieta ilgus gadus bija vietējā pašvaldībā, tagad strādā Bauskā. Ģimenē ir divi dēli, jaunākais mācās Mežgaļu pamatskolā, vecākais ir students.
Pašlaik ilglaicīgākā Brunavas pagasta padomes darbiniece ir grāmatvede Lāsma Andruševica. Ciema padomē viņa sāka strādāt 1989. gada 1. maijā. “Tagad veicamā ir daudz vairāk, ievērojami pieaudzis dokumentu apjoms, ar kuriem jāstrādā. Arī datortehnika, kāda agrāk vispār neeksistēja, mana darba apjomu nesamazina,” secina grāmatvede.
Tas nu vairs ir tikai laika jautājums, kad Brunavas pagasts iekļausies topošajā Bauskas novadā. Iespējams, ka pagastā tad samazināsies darbinieku skaits. “Tā jau nebūs, ka spējīgi speciālisti paliks bez darba,” paredzamo reorganizāciju optimistiski uztver lietvede Māra Paģe. Viņa, kā arī grāmatvede L. Andruševica un sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ļekūne pašlaik turpina tālākizglītoties, studējot dažādās augstskolās.
***
Fakti
Brunavas pagasta teritorija ir 11 162 hektāri.
Pagastā ir 1869 iedzīvotāji. To skaits joprojām samazinās (2002. gadā pagastā dzīvoja 1912 cilvēku).
Ir četri lielāki ciemi: Brunava, Ērgļi, Grenctāle un Tunkūni.
***
Fakti
Brunavas ciema, vēlāk pagasta vadītāji:
Kazimirs Brenčs,
Arnolds Mustermanis,
Irēna Bajāre,
Leons Čakāns,
Aivis Kārkliņš (kopš 1989. gada 2. septembra).
***
Uzziņai
Brunavas pagasta padomes priekšsēdētāja Aivja Kārkliņa alga:
pērn – 576 latu mēnesī, šogad – 648 lati. Deputāti nolēmuši, ka pašvaldības vadītāja atalgojums ir 7,2 minimālās algas.
VID publiski pieejamajā amatpersonu ienākumu deklarācijā norādīts, ka 2005. gadā A. Kārkliņa ienākumi bijuši 8919 latu, kas nopelnīti Brunavas pagastā, un 634 lati, kas iegūti par darbu Bauskas rajona Padomē.
Brunavas pagasta izpilddirektora Andreja Lazdas alga:
pērn – 368 lati mēnesī, šogad – 414 latu, kas ir 4,6 minimālās algas.
