«Dzīvi ir jāprot nodzīvot, valsējot gadiem nevar pārslīdēt pāri,» ar šādu atziņu šodien, 28. februārī, 65 gadu jubileju sagaida baušķeniece VELTA MIGLĀNE.
«Dzīvi ir jāprot nodzīvot, valsējot gadiem nevar pārslīdēt pāri,» ar šādu atziņu šodien, 28. februārī, 65 gadu jubileju sagaida baušķeniece VELTA MIGLĀNE.
«Gana daudz ir smiets, diets, gadījies nobirdināt pa kādai asarai. Prieks, ka jaunībā izvēlējos sirdij tīkamu profesiju – 38 gadus strādāju par pavāri,» tā jubilāre. Velta par šefpavāri ir strādājusi daudzviet Bauskā. Tagad viņai reizēm jāpasmaida, atceroties agrāk tik piekasīgās pārbaudes. Līdz miligramiem visam bija jāsaskan. Kotletei bija jāsver tieši 100 gramu, bet zupas šķīvī jābūt precīzam skaitam gaļas gabaliņu. Ja atklātas novirzes, pavārei nācies maksāt sodu.
Bijusī kolēģe Vaira Gendvila teic: «Veltu iepazinu kā taisnīgu un stingru darbinieci. Viņa bija ļoti tieša. Atklāja zināmos darba «knifiņus». Fascinēja viņas skaidrā dvēsele pret mani.»
Velta cerējusi, tiklīdz viņa būs pensijā, varēs atpūsties. Diemžēl brīvu brīžu esot maz. Piekto gadu Velta ik dienu brauc pie jaunsaimniekiem uz Likverteniem pieskatīt sešgadīgu puisīti. «Kārli sāku auklēt, kad viņam bija pusotra gadiņa. Tik jaukus cilvēkus, kādi ir Kārlīša mamma un tētis, var reti sastapt, ļoti izpalīdzīgi,» tā Velta. Viņa avīzē ielikusi sludinājumu, ka var pieskatīt bērnus. Citi atteikuši, kad uzzinājuši, ka auklīte jau pensijas gados. Piedāvājums tomēr šķitis izdevīgs, kad noskaidrots, ka Velta ir pavāre.
«Vīrs gribēja, lai mainām savu trīsistabu dzīvokli pret divistabu. Nepiekritu. Tik ilgi esmu te nodzīvojusi, kaimiņi jauki. Labāk pastrādāju un nopelnu, lai var par dzīvokli samaksāt,» tā Velta.
Tīrība un kārtība ir viņas vājība. Gandrīz vai katru dienu pirmais darbs ir mazgāt grīdu. Ja ir kādas viesības, visi trauki tiek nokopti kaut vai naktī.
Virtuve ir jubilāres mīļākā vieta, un viņai tīk veselīgs dzīvesveids: «Daudz ēdam salātus un sakņu ēdienus. No cūkgaļas, baltmaizes un sāls esmu pilnībā atteikusies. Negribu, lai mani sāk apdraudēt liekais svars.» Rītos Velta vingro, ar speciālu masāžas rullīti izmasē augumu.
V. Miglānes dzīves princips esot: «Dievs dod devējam, velns rauj rāvējam.» Viņai patīkot citiem palīdzēt. «Pacienāju kaimiņieni ar zupu. Palīdzu dēliem Aivaram un Dainim. Meita Sandra mums ļoti izdarīga, ieguva maģistra grādu ekonomikā, jau vairākus gadus strādā Rīgas Domē,» stāsta Velta.
«Manā dzimšanas dienā visi būsim kopā,» teic jubilāre. Katru uzdāvinātu ziediņu viņa cenšas saglabāt līdz brīdim, kad tas pavisam novīst. Citādi reizē ar puķēm varot izmest laimi, tic Velta Miglāne.
