Tēma par darbaspēku, īpaši laukos, ir gana nodeldēta. Šis deldējums problēmu tomēr nemazina, drīzāk – vēl saasina.
Tēma par darbaspēku, īpaši laukos, ir gana nodeldēta. Šis deldējums problēmu tomēr nemazina, drīzāk – vēl saasina. Parasti abas iesaistītās puses – darba devēji un darba ņēmēji – mēdz atkārtoties. Prātojumos katrs paliek savā pozīcijā. Pirmie gaužas, ka par retumu jāuzskata uzticami un disciplinēti strādājošie, otriem atkal savs “vairogs” – par tik zemu samaksu nav jēgas strādāt. Un vārda tiešā nozīmē – mokās daudzi. Vai tiešām nav risinājuma? Negribētos tā domāt. Vēl jo vairāk vasarā, kad tik daudz pusaudžu dīkdienīgi pavada laiku.
Minēšu kaut vai dažus piemērus. Codes pagastā kādas dārzeņaudzēšanas saimniecības īpašnieki vasarā paļaujas uz studentiem. Šādai izvēlei ir savs pamatojums. Proti, jauni ļaudis vairāk ieklausoties saimniekos un ņemot vērā darba specifiku. Viņiem varot vairāk uzticēties. Darba samaksa esot vismaz septiņi lati dienā, un naudu strādājošie saņem katru nedēļu. Studenti pēc algas nemēdzot pazust, kā tas nereti notiekot ar dzīves rūdītākiem strādniekiem. Dārzeņaudzētāji, cik tas iespējams, gādā tehniku, lai roku darba paliktu aizvien mazāk.
Esmu pārliecinājusies, ka zemnieku ģimenēs, piemēram, Rundāles un Stelpes pagastā vecāki uzticas atvasēm. Ņem ilgākas brīvdienas un brauc atpūsties, jo jaunie tiek galā ne tikai ar darbiem laukā, bet arī lopkopībā. Tātad – nav tik bezcerīgi. Nupat vēroju, kā jaunieši apkalpo viesus Rundāles pils kafejnīcā “Velves”. Ar vēlmi labi paveikt darāmo. Šķiet, uzticēšanās rosina būt izpildīgiem. Esmu dzirdējusi labas atsauksmes par skolu audzēkņiem, kuri vasaras mēnešos strādā SIA “Kronis” saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras programmu skolēnu nodarbināšanai vasarā. Vietu skaits ir ierobežots, bet vai tikai aģentūrai par to jādomā.
Manuprāt, zemnieku saimniecības jau ziemas un pavasara mēnešos varētu mēģināt skolās meklēt jauniešus, kuri vēlētos strādāt un nopelnīt. Paša sastrādātajam taču ir īpaša vērtība. Un vai tikai naudā? Bauskas pusaudžus derētu iekustināt mūspuses unikālās vides kopšanai un uzturēšanai. Šajā karstajā vasarā, stundām ilgi uzturoties upju krastos, vajadzētu savākt arī drazas un stiklus, kas atrodami ne vienā vien vietā. Zēni un meičas paši visvairāk kavējas krastmalās. Vai piemēslotā vidē var justies patīkami?
