10. decembra Domes sēdē tika izveidota Bauskas skolu komisija astoņu personu sastāvā: četri skolotāji un četri domnieki (divi latvieši un pa vienam vācietim un ebrejam gan no skolotājiem, gan domniekiem).
Pasūta pilsētas zīmogu
10. decembra Domes sēdē tika izveidota Bauskas skolu komisija astoņu personu sastāvā: četri skolotāji un četri domnieki (divi latvieši un pa vienam vācietim un ebrejam gan no skolotājiem, gan domniekiem). Bauskā tolaik vairākumā esošie latvieši ļoti korekti izturējās pret lielākajām minoritātēm. Savukārt Bauskas valde šajā pat dienā izlēma pasūtīt jaunus pilsētas zīmogus latviešu valodā (pirmo reizi Bauskas vēsturē!), kā arī paredzēja katram iedzīvotājam decembrī saņemt vienu mārciņu cukura par 2 rbļ. 50 kapeikām.
Decembrī no vācu pārvaldes tiek pārņemtas pilsētā esošās labības un mantu noliktavas, arī pilsētas slimnīca ar septiņiem slimniekiem. Par slimnīcas ārstu tiek pieņemts vācietis dr. Beiers, bet par feldšeri – Pļavenieks. No vācu pārvaldes iestādēm tiek pieprasīti uz Jelgavu aizvestie telefona aparāti, bet vācu puse ziņo, ka tie nav atrodami, tālab piedāvā samaksāt to vērtību. Savukārt Bauskas valdi maksa neapmierina, tālab nolemj pieprasīt vietā citus telefona aparātus. Bauskas vācu komandants piedāvā pilsētai nopirkt 270 buļļu, bet pilsēta spēj samaksāt tikai par 150 gaļai paredzētajiem lopiem, tālab valde meklē īstermiņa kredītu.
Dokumentus raksta latviešu valodā
Pilsētas valde nolēma, ka no 1919. gada 1. janvāra «visās pilsētas darīšanās jāievieš latviešu valoda, tāpat arī grāmatas jāved latviešu valodā». Līdz tam Bauskas pārvaldē tika lietota tikai vācu vai krievu valoda.
22. decembra domes protokolā pirmo reizi pieminēta vajadzība pēc vidusskolas Bauskā. Pastāv divas alternatīvas: atbalstīt kādu privātskolu vai arī atvērt jaunu vidusskolu pilsētas pārziņā. Domnieku absolūtais vairākums atbalsta pilsētas pārziņā esošas vidusskolas atvēršanu un piešķir tai budžetu 40000 rubļu apmērā. Bauskas 1. vidusskolas pirmsākumi meklējami pirms 80 gadiem, lai gan cīņas ar lieliniekiem atvirzīja mācību sākšanu šajā mācību iestādē tikai līdz 1919. gada 22. septembrim.
Ierīko slidotavu, organizē deju vakarus
Tas, ka tajā notikumiem bagātajā laikā cilvēki atrada iespējas arī priecāties, ir redzams pēc dažiem valdes atbalstītiem pasākumiem. Piemēram, Latvju kareivju nacionālās savienības Bauskas nodaļa lūdza atļauju ierīkot slidotavu, ieņēmuma atlikumu novēlot cietušajiem kareivjiem, bet J. Bundurs lūdzis atļauju 15. decembrī sarīkot «deju vakaru ar dzīvām bildēm» (kinoizrādi). Tas pats J. Bundurs vēlāk, 26. decembrī, rīkojis Kurzemes viesnīcā (tagadējā muzeja ēkā) teātra izrādi, bet vietējā sociāldemokrātu partijas organizācija tajā pašā dienā Ekonomiskās sabiedrības telpās (tagadējā tautas namā) arī sarīkojusi Jaunā gada priekšvakara svētku koncertu un teātra izrādi.
Pēdējie pieminētie notikumi jau bija «dzīres mēra laikā», jo Sarkanā armija strauji tuvojās Bauskai, bet par to citreiz.
