Pagājušo piektdien – 17. septembrī – Rīgā notika studentu protesta gājiens uz Saeimu, Ministru kabinetu, Izglītības un zinātnes ministriju. Mītiņa dalībnieki pauda nostāju pret vispārējo maksas izglītības ieviešanu augstskolās.
Pagājušo piektdien – 17. septembrī – Rīgā notika studentu protesta gājiens uz Saeimu, Ministru kabinetu, Izglītības un zinātnes ministriju. Mītiņa dalībnieki pauda nostāju pret vispārējo maksas izglītības ieviešanu augstskolās.
Premjers Andris Šķēle pirms mēneša paziņoja, ka, sākot no nākamā mācību gada, jāievieš vispārēja maksas augstākā izglītība, nodrošinot iespēju visiem studējošajiem saņemt kredītu. Tautas partija savu priekšlikumu pamato ar to, ka valsts nespēj finansēt visu jauniešu studijas augstskolās. Pašlaik augstāko mācību iestāžu finansēšanā ar mācību maksu piedalās tikai daļa studentu, bet turpmāk būtu jāmaksā visiem, uzskata Tautas partija.
Pēc Augstākās izglītības padomes rīcībā esošajām ziņām, pašlaik par studijām maksā apmēram 52 procenti jauniešu.
Lielu pretsparu sabiedrībā izraisījis premjera padomnieka Edvīna Karnīša apgalvojums, ka vispārējā maksa par studijām tiekot ieviesta, lai visiem jauniešiem, neatkarīgi no sociālā statusa un materiālās situācijas, būtu vienādas iespējas mācīties. Latvijas Studentu padome to nosaukusi par «aplamu pēc būtības», jo visos laikos bijuši ļoti spējīgi un mazāk spējīgi studenti. Perspektīvākajiem jauniešiem būtu jārada iespēja studēt labākos apstākļos, ir pārliecināta Latvijas Studentu padome. Organizācija iesaka maksas izglītību attiecināt uz privātajām augstskolām un studentiem, kuri nav izturējuši konkursu valsts augstskolās, kā arī neklātienes studentiem.
Augstākās izglītības reorganizācijai pagaidām trūkst vairāku svarīgu priekšnoteikumu. Joprojām studiju kreditēšanā valda juceklis. Šogad solīto desmit miljonu latu vietā augstskolām piešķirts tikai viens miljons. Nav noteiktas tautsaimniecības prioritārās nozares, kurās strādājošajiem jaunajiem speciālistiem aizņēmums tiktu dzēsts, turklāt nav izstrādātas kredīta dzēšanas garantijas.
Nepieciešamais valsts aizdevuma lielums dažādās studiju programmās vienam studentam gadā svārstās no Ls 491 līdz Ls 2000. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža presē izteikusi šādu viedokli: «Ja Latvijas studentiem tiks prasītas mācību maksas, tad jāgarantē pietiekami lielas stipendijas, sociālie kredīti un kredīti studiju maksas segšanai.» Jautājums par augstskolu finansēšanas sistēmas maiņu aktīvi tiek apspriests politiskajās partijās. Nostāja pret Tautas partijas ierosinājumu pārsvarā ir skeptiska.
