Nākamgad gaidāmais minimālās algas pieaugums no 320 līdz 360 eiro radījis neviennozīmīgu reakciju Latvijas sabiedrībā. Ne viens vien atzīst – ienākumus vajadzēja paaugstināt, bet varēja to darīt citādāk.
Šis lēmums pierāda, ka trīspusējais dialogs starp valdību, uzņēmēju un arodbiedrību pārstāvjiem ir izgāzies – pēdējie divi bija pārliecināti, ka jāpaaugstina ar nodokļiem neapliekamais minimums. «Ja palielinātu neapliekamo minimumu, tas būtu izdevīgāk darba devējiem un ņēmējiem, bet ne valsts budžetam,» tā skaidro Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns. Valdība izvēlējās sev tuvāko – budžetu.
Centīsies nemaksāt
Bauskas novada SIA «Ints un Co» valdes loceklis Ints Jākobsons atzīst, ka minimālās algas paaugstināšana atstās iespaidu uz uzņēmumu darbību. Pašiem lielu pārmaiņu nebūšot. «Neviens jau negrib saņemt mazāk par minimālo algu. Mūsu uzņēmumā atalgojums ir nedaudz lielāks par minimālo – mūs šogad tas maz iespaidos,» teic I. Jākobsons.
«Minimālās algas celšanu vērtēju pozitīvi. Tas nepieciešams maz atalgotajiem darba ņēmējiem. Pēc Eiropas standartiem minimālajai algai būtu jābūt 60 procentu apmērā no vidējās algas valstī. Mēs krietni atpaliekam. Turklāt nepieciešams mazināt starpību starp mazajām un lielajām algām,» vērtē Atis Avots, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs, Iecavas novada domes deputāts.
Tomēr tas nenozīmē, ka ienākumi visiem pieaugs. Uzņēmēji centīsies izvairīties no atalgojuma paaugstināšanas, uzskata E. Baldzēns. Viņš uzsver, ka vairāk nekā puse Latvijas darba devēju atalgojumā maksā mazāk par minimālo algu. Neatkarīgi no tā, vai atlikušo daļu saņem darbinieki aploksnē vai uzņēmējs tiešām nespēj vairāk samaksāt, ir skaidrs, ka minētie komersanti diez vai sāks maksāt vairāk.
Arodbiedrību pārstāvis atzina, ka daudzi mazo algu maksātāji valstij nemaz nav tik nozīmīgi. «93 procentus no juridisko personu nodokļu ieņēmumiem nodrošina trīs procenti darba devēju,» informē E. Baldzēns.
Atvieglojumi – nozīmīgāki
Aptaujātie uzskata, ka svarīgāk būtu palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem. «Varam droši runāt par to, ka jāceļ minimālā alga. Tomēr arodbiedrības uzstāj, ka tam jābūt kopā ar neapliekamā minimuma celšanu un atvieglojumiem, ko valdība apsolīja tikai 2016. gadā. Ja ienākumu nevienlīdzību gribam mazināt, bez diferencētā neapliekamā minimuma nevaram iztikt,» pauž E. Baldzēns.
Vietējais uzņēmējs I. Jākobsons uzskata: «Ja par vienu bērnu ienākumu nodokļa atvieglojums būtu līdz 400 eiro, tie būtu vairāk nekā 90 eiro ieņēmumu klāt. Tas būtu reāls devums – zinātu, ja strādā un tev ir bērni, valsts to novērtē. Tagad iznāk tā – ja ir četri cilvēki ģimenē, tad vienkāršāk ir būt maznodrošinātam un nestrādāt.» Arodbiedrību pārstāvis min argumentus, kāpēc atalgojums tomēr jāceļ: «Pēc darba samaksas konkurētspējas elastīguma esam sestajā vietā pasaulē – teorētiski paradīze darba devējam un zīme darbiniekam, ka jābrauc prom.» Neizturot kritiku apgalvojumi, ka atalgojumu pie mums nosaka ražīgums. Latvijā tas uz vienu nodarbināto ir 63 – 64 procenti no Eiropas Savienības vidējā. Darbaspēka izmaksas, ņemot vērā dzīves dārdzības standartus, veido aptuveni 40 procentus no Eiropas vidējā rādītāja. Loģiski būtu, ja šie skaitļi būtu gandrīz vienādi.
Reāla pielikuma nebūs
«Lielākie ieguvēji varētu būt ierēdņi, valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie, kuru atalgojuma maiņa piesaistīta pie minimālās algas,» atzīst I. Jākobsons. Viņš uzskata, ka Latvijā komercstruktūrās un uzņēmējdarbības sektorā strādā diezgan maz iedzīvotāju un valsts cenšas no viņiem paņemt, cik vien iespējams.
Uzņēmēja teikto apstiprina un papildina A. Avots : «Tā notika pagājušajā gadā – Iecavas novada domē, paaugstinot minimālo algu, palielināja atalgojumu arī citu algu grupu saņēmējiem.»
Minimālās algas paaugstināšanu neviennozīmīgi vērtē nodokļu nomaksas ziņā. Pievienojot to daļu, kas darba devējam jāmaksā kā sociālais nodoklis par darba ņēmēju, uzņēmējam izmaksas uz vienu darbinieku pieaugs gandrīz par 50 eiro mēnesī. Darba ņēmējs vēl samaksās sociālo un ieņēmumu nodokli un beigās papildus saņems nedaudz vairāk par 25 eiro. Jācer, ka pieaugs arī pensijas.
Iedzīvotāji pauž viedokli, ka algas palielinājumu «noēdīs» izmaksu pieaugums. «Dzīve sadārdzināsies, elektrības cenas pieaugs. Ieguvums tur arī paliks. Tomēr, ja atalgojumu nepalielinās, ienākumi samazināsies. Tāpat kā ar pensijām – ja tās nepaaugstinās, naudu inflācijas dēļ saņems mazāk,» norāda A. Avots.
