Nākamajā apkures sezonā maksa par siltumu Bauskā varētu pieaugt aptuveni par 15 procentiem jeb pieciem eiro. Siltumapgādē iesaistītie uzņēmumi uzsver – tās ir valdības lēmumu sekas.
Bauskas centralizētās siltumapgādes sistēmas īpatnība līdz šim bijusi tāda, ka daļu siltuma piegādā SIA «Windau» koģenerācijas stacija. Koģenerācijas procesā, izmantojot gāzi, ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju, kuru SIA «Bauskas siltums» iepērk un tālāk pa siltumtrasēm pārvada un piegādā patērētājiem.
Lētākais Latvijā
Koģenerācijas stacijai ir 3,75 megavatu elektriskā jauda un četru megavatu nominālā siltuma jauda. SIA «Windau» nodrošina pilsētas siltā ūdens apgādei nepieciešamo siltumenerģijas daudzumu vasaras mēnešos, kā arī aptuveni 50 procentus nepieciešamās siltumenerģijas apkures sezonā. «SIA «Windau» 14 gadus uzņēmumam «Bauskas siltums» piegādā siltumu, kas ir ievērojami lētāks nekā gāzes katlos saražotais. SIA «Windau» pārdotais siltums nereti bijis lētākais Latvijā,» skaidro SIA «Windau» valdes priekšsēdētājs Johans Martins Maksimiliāns Jonsons.
Tomēr situācija mainās. SIA «Windau» pagājušajā nedēļā iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai siltumenerģijas tarifa projekta precizējumu. Patlaban dabasgāzes tirdzniecības cena ir 277,46 eiro par 1000 normālkubikmetriem gāzes, SIA «Windau» siltumenerģijas tarifs Bauskā varētu pieaugt par 71 procentu jeb no 17,12 līdz 29,32 eiro par megavatstundu. Citai gāzes cenai tarifa kāpuma starpība atšķiras. Tā liecina ziņu aģentūras LETA informācija.
SEN sāk darboties
Bauskas novada domes izpilddirektors Jānis Kalinka skaidro, kā veidojas siltuma maksa patērētājam: «SIA «Bauskas siltums» katlumājas tarifs ir 59 eiro par megavatstundu. Tā ir reāla cena, par kuru siltumu saražo katlumājā. Vidējā maksa starp abiem tarifiem ir aptuveni 40 eiro par megavatstundu. Pieskaitot administratīvās izmaksas un citus maksājumus, iegūstam pašreizējo tarifu – 47 eiro.» Pat pēc SIA «Windau» siltuma tarifa pieauguma koģenerācijas stacijas piegādātais siltums būs lētāks nekā katlumājā saražotais. Piegādātājam būs jāmaksā par aptuveni 15 procentiem jeb pieciem eiro vairāk, taču tāpat siltums būs ievērojami lētāks nekā SIA «Bauskas siltums» katlumājā saražotais.
«Tarifa maiņa ir saistīta ar subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešanu no 2014. gada 1. janvāra un dabas resursu nodokļa likmes paaugstināšanos,» skaidro SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis. «Latvijas likumdevēji vēlas mainīt attiecību starp elektrības un siltuma cenām par sliktu siltuma patērētājiem un koģenerācijas stacijām,» uzskata
J. M. M. Jonsons. «Bauskas Dzīve» atgādina – savulaik «Reformu partijas» ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, lai samazinātu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) īpatsvaru elektrības tarifā, ieviesa SEN – īpašu nodokli gāzei, no kura finansē fondu, kas daļēji sedz OIK maksājumu, nepalielinot maksu par elektrību. Šādi daļu maksas par elektrību pārcēla uz siltuma maksātāju pleciem.
Sistēma mainās
Minētās pārmaiņas nav vienīgās, kas rada uztraukumu. Viena no iespējamām problēmām – ir mainīta aprēķinu formula, kas līdz šim noteica maksājumus par koģenerācijas stacijas elektrību un siltumu.
I. Rūsis uzsver, ka līdzšinējā samaksas formula koģenerācijas stacijai par elektrību un siltumu bija ļoti izdevīga baušķeniekiem.
Līdz šim aprēķinu sistēma paredzēja, ka, pieaugot gāzes cenai, palielinās ieņēmumi par elektrību. Uzņēmumam paredzēta nemainīga peļņas daļa. Tas nozīmē –, ievērojami pieaugot samaksai par elektrību, ienākumi palielinājās tiktāl, ka maksa par siltumu, esot augstākai gāzes cenai, pat samazinājās.
Šī sistēma valdību neapmierināja. SIA «Windau» piedāvā citu modeli –, pieaugot gāzes cenai, palielinātos arī siltuma tarifs un maksa par elektrību nepalielinātos tik strauji kā līdz šim. Valdība izvēlējās citu variantu –, sasniedzot noteiktu gāzes cenu, maksa par elektrību nepieaug, kas nozīmē, ka paaugstinātās izmaksas uzņēmumam jākompensē siltuma patērētājiem Bauskā. Esot noteiktai gāzes cenai, SIA «Windau» saražotā siltuma izmaksas būs lielākas nekā SIA «Bauskas siltums» katlumājai. Automātiski tas nozīmēs ievērojamu siltuma maksas kāpumu arī Bauskas iedzīvotājiem – līdz pat 40 – 45 procentiem salīdzinājumā ar pašreizējo tarifu.
Eksperti aicina pagaidām neuztraukties. Lai šāds scenārijs piepildītos, gāzes cenai jāsadārdzinās vismaz pusotru līdz divas reizes. Turklāt nav jāuztraucas arī par to, ka no SIA «Windau» būs jāpērk siltums, kas ir dārgāks par SIA «Bauskas siltums» saražoto. «Līgumā ar SIA «Windau» mums nav saistību obligāti iepirkt no viņiem siltuma enerģiju. Ja izmaksas pārsniegs SIA «Bauskas siltums» katlumājā saražotā siltuma cenu, mēs siltumu vairs neiepirksim,» paskaidro J. Kalinka.
Jāizmanto cits kurināmais
Tomēr minētās nodokļu pārmaiņas nav vienīgās, kas ietekmēja tarifa pieaugumu. Iedzīvotāji zināja, ka būs 10 – 20 procentu kāpums vai pat mazāks, bet te – 71 procenta pieaugums. Kāpēc tā? Skaidro J. M. M. Jonsons: «2017. gada 1. jūlijā atcels elektroenerģijas obligāto iepirkumu. Tāpēc «Windau» veiktie ieguldījumi pamatlīdzekļos un remontos ir jāatpelna īsākā termiņā, nekā sākotnēji plānots, lai atgūtu nelielu daļu no radītajiem zaudējumiem.»
Normatīvo aktu grozījumos paredzēts, ka valsts subsīdijas koģenerācijas stacijām pārtrauks no 2017. gada. «Bauskas novada pašvaldība skata iespējas izmantot citu apkures resursu. Veicam izpēti par alternatīvo enerģijas resursu – šķeldas, granulu vai kūdras – izmantošanu centralizētas apkures nodrošināšanai. Risinājums būs jārod līdz 2016., nevis 2017. gadam, kā plānots iepriekš,» uzsver J. Kalinka.
Viens no reālākajiem variantiem – kūdras izmantošana apkurē. «Pašlaik nav pieprasījuma. Daudzi parunā, bet nekas nenotiek. Kūdru tirgojam tikai ārzemēs lauksaimniecības vajadzībām,» stāsta Vecumnieku novada a/s «Misas kūdra» valdes loceklis Andris Ieviņš. Viņš uzskata, ka kurināšana ar kūdru varētu būt lētāka par šķeldas izmantošanu. Tomēr kūdras resursi nav bezgalīgi. Viņaprāt, reālāka būtu šķeldas izmantošana apkurē. Eksperti izpētījuši, ka pusi no šķeldas izmaksām veido degvielas cena. Ja celsies maksa par degvielu, kāps arī šķeldas cena. Katram kurināmā veidam ir plusi un mīnusi. Izvēlēties piemērotāko – tas Bauskas novada domei būs sarežģīts uzdevums.
Daudzi cietīs
Baušķenieki nav vienīgie, kas cietīs no valdības aktivitātēm enerģētikas jomā. Ekonomikas ministrija jau iepriekš prognozēja, ka, piemērojot subsidētās enerģijas nodokli koģenerācijas stacijās saražotajai elektroenerģijai, vairākumā gadījumu tam būs ietekme uz siltumenerģijas tarifu. Visbūtiskākais iespaids prognozēts Latvijas 18 pilsētās un apdzīvotās vietās – Ādažos, Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Dobelē, Grobiņā, Jelgavā, Krāslavā, Liepājā, Ozolniekos, Rēzeknē, Salaspilī, Saldū, Siguldā, Valmierā, Valkā, Vangažos un Jēkabpilī. «Līdz šim domāja, ka siltuma maksas kāpums būs neliels, bet Bauskas precedents norāda, ka tas var būt ievērojams,» pauž I. Rūsis.
Apstiprināšanas gadījumā SIA «Windau» piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā šī gada 1. jūlijā. «Jaunais tarifs vēl nav pieņemts. Tāpēc nav vērts rēķināt, kā tas ietekmēs nākamo apkures sezonu,» parliecināts I. Rūsis. Savukārt J. M. M. Jonsons atklāj, ka Latvijas siltuma ražotāji plāno apstrīdēt dažus iepriekš minētos likumdošanas grozījumus.
SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis I. Rūsis bažījas arī par citu aktivitāti – Eiropas Komisijas direktīvā paredzēts, ka līdz 2020. gadam ievērojami jāsamazina enerģijas resursu izmantošana. Viņš vērtē, ka lielu daļu ietaupījuma mēģinās realizēt uz siltuma ražotāju rēķina, kas varētu palielināt tarifu vēl par 20 – 25 procentiem.
UZZIŅAI
SIA «Windau» peļņa pērn bijusi 128 338 eiro – par 33 procentiem mazāk nekā 2012. gadā, kad peļņa bija 190 438 eiro. Uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 3 218 400 eiro – par 0,12 procentiem mazāk nekā 2012. gadā, kad SIA «Windau» apgrozījums bija 3 222 214 eiro.
1991. gadā Rīgā reģistrētās SIA «Windau» pamatkapitāls ir 284 576 eiro.
Uzņēmuma īpašnieks ir Zviedrijā reģistrēts uzņēmums «Nykomb Synergetics Technology Holding AB». SIA «Windau» vadībā ir valdes priekšsēdētājs Johans Martins Maksimiliāns Jonsons un valdes locekļi – Ola Pērs Lindhs un Bengts Roberts Olsons.
Avots: firmas.lv, leta.lv
