Turpinot kolēģa Viļņa Auzāna iesākto ceļojumu pa Bauskas rajona robežu dabā, aiz Iecavas pie Ziemeļiem no lielās šosejas devāmies pa kreisi.
Turpinot kolēģa Viļņa Auzāna iesākto ceļojumu pa Bauskas rajona robežu dabā, aiz Iecavas pie Ziemeļiem no lielās šosejas devāmies pa kreisi.
Skatu piesaista guļbūves
Ļaujoties ceļam, trīs kilometrus braucām, kurp deguns rāda. Taka beidzās Kriknu māju pagalmā. Skatu saistīja nesen celtas guļbūves – kūts, pirtiņa, topoša lapene, zirgu aploks.
Septīto gadu te dzīvo Turkupoļu ģimene – Andris, Svetlana, bērni Edgars, Lana un vecmāmuļa Tamāra Borisova. Vecākā meita Inese pašlaik strādā Bauskā, vada Tūrisma un informācijas biroju. Šajā pusē Turkupoļi ir ienācēji no kaimiņu – Rīgas – rajona. Dzīvojuši Mālpils pagasta Sidgundā. Vietējā saimniecība paputējusi, palikuši bez darba. Svetlanas māmuļai, kura dzīvojusi Rīgā, nomiris vīrs, un nu visiem bijusi viena bēda, kā samaksāt par mitekļiem. Tad meklējuši iespēju pārcelties uz laukiem.
Būvē un kopj
Nomaļā māja bijusi pilna ar īrniekiem, apkārt lūžņu kaudzes, nātres līdz logiem, nolaistība. Nopirkuši māju, jaunie saimnieki 1993. gadā ievākušies divās tukšajās istabiņās. Tikai tad apjautuši, cik daudz būs jāstrādā, lai 1926. gadā celtajā un brangi nodzīvotajā namā radītu mājīgumu.
Andrim noderējusi 20 gados iegūta traktorista pieredze. Kopā ar dēlu viņš ķēries pie tuvējā meža biežņu tīrīšanas un saimniecības ēku celšanas. Uz «Kriknām» viņi esot atbraukuši ar diviem lopiem – suni un kazu, jo tās piens joprojām nepieciešams jaunākās meitas veselībai. Tagad kūtis pilnas, rukši un go- vis ir Svetlanas ziņā. Tiek īrēti 24 hektāri zemes un prāvs meža nogabals. Nākšoties celt stalli, jo vecākā meita un dēls gribētu nodarboties ar zirgkopību. Ineses mīlulei ķēvītei Skarai ganībās līdzi tek divus mēnešus veca skaistule Skarleta. Kazu māmuļai apkārt spriņģo divi ņipri kazlēni.
Trim rajoniem piederīgi
Andris Turkupolis stāstīja, ka, šķirstot mājasgrāmatu, atklājusies nama vēsture. Šī vieta vienulaik bijusi Jelgavas, tad Rīgas un Bauskas rajonā. Dažubrīd te atradies pasts, arī medpunkts, pagastmāja un iekārtoti Ziemeļu skolas darbinieku dzīvokļi. Kopš īrnieki namu atstājuši, Turkupoļu ģimene to pamazām remontē. Bijusi doma šajā klusajā lauku nostūrī izveidot atpūtas vietu tūristiem. Tomēr aplēsts, ka tam vajadzīgi līdzekļi, ko ar zemi vien nopelnīt nevar. Pašiem iztikas netrūkst, bet, kad par elektrību jāmaksā, degviela, minerālmēsli un sēkla jāpērk, lats vairākkārt jāapgroza, apsverot vajadzības.
Pirtiņu kurina svētdienās
Vecmāmuļas Tamāras Borisovas mūžā šīs esot trešās mājas. Ilgus gadus viņa strādājusi par grāmatvedi putraimu un miltu fabrikā Rīgā un zinājusi tikai papīru darbu. Pati brīnoties – nekad iepriekš nav laukos dzīvojusi, bet šeit jūtoties lieliski. Viņa «Kriknās» esot galvenā ravētāja. Pie mājas iekopusi puķu dobes, zemeņu lauku un kaplīti no rokām neizlaiž augu dienu, māmuļu slavēja Svetlana.
Mežmalas mājās bieži ienākot stirnu bari, zaķi, lapsas, dzirdama dzērvju pāra sasaukšanās – īsts zvēru dārzs. Gara atspirgšanai šī vieta esot tieši kā radīta. 1997. gada Ziemsvētkos pirmoreiz kurinājuši jauncelto pirtiņu. Kopš tā laika skurstenis vienmēr kūpot svētdienās. Tik skaistā vietā dzīvojot, jāatlicina laiks, lai ieklausītos dabā un sevī.
Fakti
Bauskas Dzīve» turpina ceļojumu pa rajona ziemeļu daļu, virzoties gar robežu ar Rīgas rajonu un sastopot līdz šim nesatiktus ļaudis.
