Cik liels ir Latvijas iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar ES valstīm? Iekšzemes kopproduktu veido visu valstī ražoto preču un sniegto pakalpojumu kopsumma gada laikā.
Cik liels ir Latvijas iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar ES valstīm?
Iekšzemes kopproduktu (IKP) veido visu valstī ražoto preču un sniegto pakalpojumu kopsumma gada laikā. 2000. gadā Latvijā tas bija 4,3 miljardi latu vērtībā.
2001. gadā tika sasniegts IKP pieaugums par 7,6 procentiem. Tas ir augstākais IKP pieaugums Centrālajā un Austrumeiropā, kas Latvijas Finanšu ministrijai viesa optimismu par valsts attīstības izredzēm. IKP kāpumu galvenokārt nodrošināja augstais rūpniecības (9%) un privāto pakalpojumu pieaugums (9,3%). Pasliktinoties ārējai ekonomiskai videi, importa pieauguma tempi pārsniedza eksporta pieaugumu. Ministrijas izstrādātā «Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārijā 2003. – 2007. gadam» 2002. gadā paredzēts 5% IKP pieaugums.
Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāts 2001. gada novembrī izstrādāja prognozi kandidātvalstu, tai skaitā Latvijas, attīstībai. Tajā minēts, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomisko tempu palēnināšanās ievērojami ietekmēs Latviju un tikai liels iekšzemes pieprasījums, palielināta tirdzniecība starp Baltijas valstīm un ar Krieviju var noturēt izaugsmes tempus. Būšot lielākas algas, bet ne vairāk darba vietu. Sabiedriskais finansējums pasliktināsies nodokļu (sociālā nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa) samazinājuma un Saeimas vēlēšanu rezultātā. Tāpēc Eiropas Komisijas vērtējumā šī gada iekšzemes kopprodukta pieaugums būšot mazāks, nekā prognozē Latvijas valdība – 4,5%.
Tomēr visobjektīvākais ir rādītājs, cik daudz preču un pakalpojumu saražots uz vienu iedzīvotāju. Šajā ziņā Latvija ir viena no atpalikušākām valstīm Austrumeiropā un visnabadzīgākā no ES kandidātvalstu desmitnieka, kas gatavojas iestāties ES 2004. gadā.
Ja saražoto IKP pārrēķina eiro, Latvijai ir tikai kādi 15% no ES vidējā līmeņa. Jāsaprot, ka ar iekšzemes kopprodukta pārkonvertēšanu no latiem uz eiro salīdzinājums būtu nepilnīgs. Par vienādu algu dažādās valstīs var nopirkt atšķirīgu daudzumu preču. Pirktspēja ir atšķirīga. Lai dati būtu salīdzināmi, «Eurostat» ieviesis pirktspējas paritātes standartus, kurus aprēķina pēc vienādu preču groza izmaksām pret ienākumiem. «Eurostat» aprēķinājis, ka mēs par mūsu mazo algu Latvijā varam nopirkt divreiz vairāk nekā par tādu pašu naudu Eiropā… Tādējādi vispamatotāk ir apgalvot, ka Latvija savā attīstībā sasniegusi 30% no ES vidējā līmeņa.
Atbildi sagatavojis I. BUŠMANIS, Saeimas ESIC
