Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izstrādājusi Mājokļu attīstības kreditēšanas programmu. Tā iedzīvotājiem divās bankās sniedz iespēju saņemt galvojumu valsts kredīta ņemšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādājusi Mājokļu attīstības kreditēšanas programmu. Tā iedzīvotājiem divās bankās sniedz iespēju saņemt galvojumu valsts kredīta ņemšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai.
Tā informē ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Jānis Buholcs. Galvojumus bankās “Nordea Bank Finland Plc” un “DnB Nord” sniedz valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, kas šiem mērķiem lieto RAPLM piešķirtos valsts līdzekļus. Kopš šī gada aprīļa “Latvijas Hipotēku un zemes banka” izsniegusi 18 valsts galvojumu par kopējo summu 164 720 lati.
Pilnveido kreditēšanas sistēmu
Aktualizētās Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas 2. posms Ministru kabinetā apstiprināts pērnā gada 25. augustā. Tās mērķis ir pilnveidot mājokļu kreditēšanas sistēmu, sniedzot valsts atbalstu kredītu pieejamības palielināšanai ģimenēm ar bērniem un denacionalizēto namu īrniekiem mājokļa iegādei vai būvniecībai, kā arī veicināt daudzdzīvokļu māju renovāciju un rekonstrukciju.
Programmā paredzēts, ka ģimenes ar bērniem un denacionalizēto namu īrnieki var vērsties iepriekš minētajās bankās, lai iegūtu konsultāciju par iespējām saņemt hipotekāro kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai bez pirmās iemaksas. To aizstāj valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” izsniegtais galvojums. Tas ir nozīmīgi laikā, kad nekustamo īpašumu cenas strauji pieaug – 2005. gadā pat par 50 procentiem –, cilvēkiem ir visai grūti iekrāt naudu pirmajai iemaksai, raksta ministrijas pārstāvis. Tā kā atbilstīgi cenu pieaugumam pirmā iemaksa arī palielinās, programma var sniegt atbalstu cilvēkiem, kas vēlas ņemt kredītu.
Iesaistoties Mājokļu attīstības un kreditēšanas programmā, interesentiem ne tikai nav jāveic pirmā iemaksa, bet nav arī nepieciešams ieķīlāt citu savā rīcībā esošu īpašumu.
Programmas darbības laikā šī gada aprīlī valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” kopīgi ar “Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāli noslēdza pirmo sadarbības līgumu par valsts galvotu hipotekāro kredītu izsniegšanu ģimenēm ar bērniem un denacionalizēto namu īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem. Savukārt jūlijā ar akciju sabiedrību “DnB Nord” noslēgts otrs šāda veida sadarbības līgums.
Apšauba mērķa sasniegšanu
Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile uzskata: “Latvijas valstij pašai vajadzētu izsniegt kredītus trīs procentu likmes robežās iepriekš minētajām sociālajām grupām un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Tad varētu šo iespēju izmantot arī tie ļaudis, kas dzīvo mājās, kuras ir avārijas stāvoklī.
Mājokļu attīstības kreditēšanas programmu nevajadzēja virzīt caur bankām, to uzliktās procentu likmes būs vismaz seši, septiņi vai pat desmit procenti. Labāk būtu, ja pašvaldības dotu informāciju ministrijai par ļaužu skaitu, kam nepieciešams mājoklis. Savukārt tā, piemēram, desmit gados izsniegtu nepieciešamo kredītu summu. Tad šis jautājums tiktu risināts.
Ministrijas žests ir labs, taču tas reāli neaizsniegs denacionalizēto māju iemītniekus, kuri ir vidējas vai vecākas paaudzes ļaudis.” Tā kā atbildīgā Bauskas pilsētas pašvaldības amatpersona pašlaik ir atvaļinājumā, “Bauskas Dzīvei” neizdevās noskaidrot, cik pilsētas dzīvokļu rindās ir reģistrētu iedzīvotāju.
Jauno pieeju vērtē kritiski
Aivars Okmanis, Bauskas rajona Padomes vadītājs, ministrijas izstrādāto programmu vērtē kritiski: “Droši vien, ka jaunā pieeja neatrisinās mazturīgo problēmas. Redzams, ka valsts kaut ko dara – priekšvēlēšanu laikā sperts mazs solītis uz priekšu. Mūsu rajonā denacionalizēto namu īrnieku skaits nav liels, tādēļ šī problēma nav tik ļoti aktuāla.
