1918. gada 18. novembris ir visnozīmīgākā Latvijas valsts svētku diena. Tās atzīmēšanā Bauskā 20. – 30. gados bija izveidojušās noteiktas tradīcijas.
1918. gada 18. novembris ir visnozīmīgākā Latvijas valsts svētku diena. Tās atzīmēšanā Bauskā 20. – 30. gados bija izveidojušās noteiktas tradīcijas.
Novadpētniecības un mākslas muzeja fondos ir oriģināls dokuments, ko 1919. gada 8. oktobrī parakstījis toreizējais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs Kārlis Ulmanis. Ar valdības rīkojumu Bauskas apriņķī noteikts karastāvoklis, jo 5. oktobrī bija sākušās bermontiešu militārās aktivitātes, gatavojot paredzēto uzbrukumu Rīgai. Gandrīz vienlaikus ar bermontiešu sakāvi pie Rīgas Latvijas armijas vienību uzbrukums spieda tos atkāpties arī no Bauskas apriņķa. Valsts pirmo gadskārtu baušķenieki varēja atzīmēt jau dienu iepriekš atbrīvotajā pilsētā. Kā tas noticis, ziņu trūkst. Zināms vienīgi, ka 1920. gadā valsts svētku svinībām Bauskas pilsētas valde atvēlējusi 600 Latvijas rubļu.
Izstrādā scenāriju
Pirmās lielākās valsts svētku svinības Bauskā notika valsts pastāvēšanas piecu gadu jubilejā 1923. gada 18. novembrī. Tās sākās ar dievkalpojumu Bauskas luterāņu baznīcā. Tirgus laukumā notika aizsargu kājnieku un jātnieku parāde, pēc tās – gājiens uz kritušo karavīru kapiem un vainaga nolikšana. Arī turpmāk 20. gados katru rudeni 18. novembrī valsts svētku svinības Bauskā risinājās pēc līdzīga scenārija. Notika tradicionālais piemiņas dievkalpojums un aizsargu parāde, turklāt Lauksaimnieku Ekonomiskās sabiedrības nama (tag. Tautas nama) zālē vienmēr risinājās svinīgs sarīkojums ar pilsētas amatpersonu uzrunām. Tad sekoja vietējo vai uzaicināto teātra trupu uzvedumi vai skatuves mākslinieku koncerti. Reizēm notika arī kino izrādes. Svinības allaž noslēdza saviesīgs pasākums – deju vakars. Īpaši akcentējams ir 1930. gada 18. novembris. Tad visā valstī, arī Bauskas pilsētā un apriņķī, tika izsludināta un sākās Tautas brīvības akcija «Ziedosim un celsim Brīvības pieminekli».
Atzīmējot valsts pastāvēšanas īpašās gadskārtas – desmitgadi 1928. gadā un piecpadsmitgadi 1933. gadā – svinības bija vērienīgākas nekā parasti. Tās iesākās jau dienu iepriekš, un 18. novembrī dažādi sarīkojumi cits pēc cita risinājās visu dienu.
Līdz 20. gadu nogalei valsts svētkiem vietējā prese neveltīja vajadzīgo uzmanību. 1925. gadā laikraksta «Bauskas Vēstnesis» pirmssvētku numurā nekas nebija minēts par gaidāmo svētku norisi. Ikdienišķu pirmo lappusi greznoja liels virsraksts «Kas ir šarlahs?». Vietējie žurnālisti ar avīzes starpniecību pacilātu noskaņu centās radīt, sākot no 20. gadu nogales. 1928. gadā tieši pirms valsts svētkiem pirmo reizi iznāca krāšņs laikraksta «Bauskas Vēstnesis» numurs. Arī turpmāk katru gadu pirms svētkiem vai tieši svētkos publicētais šīs avīzes numurs vienmēr bija īpašs. Par tradīciju valsts svētku sakarā uzskatāmi arī pielikumā «Saules mūžu Latvijai!» ievietotie Bauskas pilsētas un apriņķa amatpersonu, uzņēmēju, kā arī organizāciju un iestāžu apsveikumi. Tie bija izkārtoti vizītkaršu formā. Uzteicama ir «Bauskas Vēstneša» darbinieku profesionalitāte un pārākums pār vietējās preses konkurentiem, kuri neko vairāk kā ķengāšanos par saviem politiskajiem pretiniekiem pat pirmssvētku numuros izdomāt nespēja.
Centrālais notikums – parāde
18. novembra svinību centrālais notikums Bauskā bija aizsargu rīkotās parādes. Tās allaž pulcēja ne vien lielu skaitu dalībnieku, bet arī daudz skatītāju. Parādē obligāti vajadzēja piedalīties aizsargu pulka 1. bataljonam, t. i., Bārbeles, Bruknas, Codes, Ceraukstes, Īslīces, Jaunsaules, Mežotnes, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Svitenes, Vecsaules un arī Bauskas aizsargiem – kājniekiem, jātniekiem, riteņbraucējiem un pat motociklistiem. 20. gadu beigās un 30. gadu sākumā kopā ar aizsargiem parādēs piedalījās arī aizsardzes, ugunsdzēsēji, skauti, mazpulki un skolu jaunatne. Tajās vienmēr muzicēja arī aizsargu, ugunsdzēsēju u. c. organizāciju un biedrību, kā arī skolu pūtēju orķestri. Gadu no gada parādi pieņēma apriņķa priekšnieks, kas bija arī aizsargu pulka komandieris un iekšlietu ministrijas valsts ierēdnis. Tradicionāli parādes laikā viņš pilsētas un apriņķa iedzīvotā- jiem pasniedza piešķirtos valsts apbalvojumus – Trīs Zvaigžņu ordeņus, medaļas un citas piemiņas zīmes.
Pēc parādes vienmēr notika gājiens uz kritušo karavīru kapiem, bet kopš 1929. gada gājiens no Tirgus laukuma noslēdzās pie Brīvības pieminekļa.
Pārmaiņas pēc apvērsuma
K. Ulmaņa autoritārā režīma laikā pārmaiņas skāra arī visnozīmīgākos Latvijas valsts svētkus. 1934. gada 18. novembrī Bauskā nenotika tradicionālā parāde. Aizsargu pulka komandējošais sastāvs apspriedē pirms 18. novembra nolēma: «..aizsargi jaunajos apstākļos kļuvuši par galveno darbaroku avotu vietējo pagastu sabiedriskajā dzīvē, tāpēc parādi Bauskā nerīkot, lai katra aizsargu nodaļa pilnībā var nodoties svinību organizēšanai savā pagastā.» Parāde Bauskā 18. novembrī nenotika arī 1935., 1936. un turpmākajos gados, pat valsts pastāvēšanas 20 gadu svinībās 1938. gada
18. novembrī. Tomēr šī diena 30. gadu otrajā pusē Bauskā tika atzīmēta ierasti: rīta dievkalpojums baznīcā, svinīgais sarīkojums Aizsargu namā ar pilsētas vai apriņķa amatpersonu uzrunām, valsts apbalvojumu pasniegšanu, kā arī ar valsts amatpersonu radiorunu translācijām. 1935. gada 18. novembrī, piemēram, notika radiotranslācija no Brīvības pieminekļa atklāšanas pasākuma Rīgā. Svinīgajai daļai, tāpat kā 20. gados un 30. gadu sākumā, sekoja koncerts vai nacionāla satura teātra izrāde. To noslēdza saviesīgs vakars ar dejām. Valsts 20 gadu svinībās 1938. gada 18. novembrī Bauskas pilsētas valde bija sagādājusi dāvanu paciņas pilsētas bērnudārza audzēkņiem un nespējnieku patversmes iemītniekiem. Laikrakstā «Bauskas Vēstnesis» tika publicēts pārskats par 20 gados sasniegto visos Bauskas apriņķa pagastos un pilsētā.
15. maija «jaunais gars» jūtams arī tolaik vienīgā preses izdevu- ma «Bauskas Vēstnesis» slejās. 1936. gada 18. novembra numurā redakcijas apsveikumā cildināts, piemēram, K. Ulmanis, kurš «.. vēsturiskajās 1934. gada maija dienās uzspodrināja 18. novembra Latviju». Mainīts tika arī laikraksta tradicionālais apsveikumu pielikuma nosaukums – «Ar Vadoni par Latviju!», «Uzticība Vadonim – tautas spēks!», «Mūsu darbs tautai, Tēvzemei un Vadonim!», «Saules mūžu atjaunotajai Latvijai!», «Dievs, svētī Latviju!».
Līdz ar Latvijas valsts bojāeju svešas varas laikā no 1940. līdz 1942. gadam 18. novembri Bauskā un Latvijā vairs neatzīmē- ja kā svētkus. Tikai 1943. gadā, mainoties vācu okupācijas varas politikai, šī diena tomēr tika svinēta. Ierobežotas svinības pilsētā organizēja ar vācu okupācijas iestāžu atļauju atjaunotās aizsargu vienības un to komandieri – Bauskā štāba rotas komandieris un pilsētas galva Jānis Skalders un aizsargu pulka kultūras daļas vadītājs Kārlis Grīnbergs. Pilsētā todien bija karogiem greznoti nami, bet svinības noritēja bez īpašas publicitātes. Tās bija pēdējā oficiālā 18. novembra valsts svētku atzīmēšana Bauskā līdz pat 80. gadu nogalei. Tad Tautas atmodas vilnī baušķenieki atsāka publisku 18. novembra svinēšanu pilsētā.
