Divas bērnunama «Annele» audzēknes pārcēlušās dzīvot pie pusmāsas uz Jēkabpils rajonu. Tur viņas mācās vietējā pamatskolā. Radinieci atrast viņām palīdzējusi Dzintras Bočas, Gailīšu pagasttiesas priekšsēdētājas, neatlaidība.
Divas bērnunama «Annele» audzēknes pārcēlušās dzīvot pie pusmāsas uz Jēkabpils rajonu.
Tur viņas mācās vietējā pamatskolā. Radinieci atrast viņām palīdzējusi Dzintras Bočas, Gailīšu pagasttiesas priekšsēdētājas, neatlaidība.
Ūdenī mērcētas grūbas
Šī ģimene uz Gailīšiem atnākusi no Rīgas. Mākleri viņiem izkrāpuši dzīvokli, un maiņas ceļā rīdzinieki nokļuvuši laukos. Par abām meitenēm pagasttiesu informējusi Uzvaras vidusskolas medmāsa, atceras Dzintra Boča. Pusaudzes nav spējušas mācīties, no bada novārgušas. Mājās vienīgais ēdiens esot ūdenī mērcētas grūbas, viņas stāstījušas.
Vispirms pagasttiesa nokārtojusi ēdināšanu skolā. Pārliecinoties, ka vecāki par savām atvasēm negādā, viņas ievietotas bērnunamā «Annele». Taču Dzintra Boča uzskata, ka bērnunams var būt tikai patvērums neilgam laikam, jo bērnam ir jāaug ģimenē.
Nopietns lēmums
«Izpētījusi šīs sāpju ģimenes radurakstus, noskaidroju, ka mātei ir vēl vairākas meitas no pirmā vīra. Ienāca prātā doma – varbūt kāda no viņām piekristu ņemt pusmāsas aizbildnībā.
Nosūtīju pagasttiesas pieprasījumu uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Iedzīvotāju reģistra departamentu. Saņēmu atbildi, kurā bija norādītas četru cilvēku adreses dažādos Latvijas rajonos. Aizrakstīju vēstules tām pagasttiesām, kuru teritorijā šie radinieki dzīvoja. Pagasttiesu darbinieki viņus uzmeklēja un izstāstīja situāciju, dodot laiku pārdomām, pirms ko izlemt,» tā Dzintra Boča.
Atbildības uzņemšanās ir pilnīgi brīvprātīga lieta, uz to nevar piespiest. Tāpēc Dzintra Boča nejūtas sarūgtināta, ka saņēmusi tikai vienu piekrītošu atbildi, tas bijis nopietns un pārdomāts lēmums. Viņa stāsta: «Apsekojot meiteņu pusmāsas ģimeni, pirmajā brīdī biju ļoti pārsteigta. Viņai ir trīs bērni, kuri jālaiž skolā. Pārtiek no gadījuma darbiem, bet ir rūpīgi iekopts zemes gabals, kur visa ģimene, kopīgi strādājot, izaudzē saknes un dārzeņus. Dzīvo pieticīgi, bet dzīvoklis sakopts.» Pusmāsa piekritusi kļūt par aizbildni pusaudzēm, tas likumīgi noformēts, un nu viņas ģimenē ir jau pieci skolēni. Taču tās tomēr ir mājas un tuvinieki, nevis bezpersoniskā vide bērnunamā, kur nekas nav īsti tavs.
Meklē pat saderēto
Par savu meklējumu ceļu Dzintra Boča stāstīja pašvaldību sociālo darbinieku seminārā. Viņa uzskata, ka var un vajag meklēt tuviniekus gan bez vecāku gādības palikušiem bērniem, gan vientuļiem veciem cilvēkiem, pirms tiem rast vietu pansionātā. Ikvienam – jaunam un vecam – ir svarīgi būt kādam vajadzīgam, piederīgam.
Pieteikumu tuvinieku un draugu meklēšanai var iesniegt ne tikai amatpersonas. Stāsta Ilona Ķepale, PMLP Bauskas nodaļas vadītāja: «To var darīt ikviens cilvēks. Motīvi, kāpēc ir vēlēšanās kādu cilvēku atrast vai par viņu ko uzzināt, ir jāizklāsta vēstulē. Tā jāatnes uz Bauskas rajona Policijas pārvaldes ēkas 4. stāvu, kur atrodas PMLP nodaļa. Ja vien iespējams, meklēto varam atrast ļoti ātri, jo datu bāze valstī ir vienota.
Ne vienmēr izdodas
Mums ir jāievēro likums par personas datu aizsardzību. Tāpēc varam noskaidrot, taču klientam uzreiz neizpaužam meklētā cilvēka adresi. Uz to aizsūtām iesnieguma kopiju. Atsaukties vai neatsaukties uz aicinājumu – tas ir atbildētāja ziņā. Dažs tā ir atradis skolas un studiju biedrus, jaunības draugus, bijušo līgavu, attālus radus.»
Ne vienmēr meklēšana veicas ātri, piebilst Ilona Ķepale. Grūti izvēlēties īsto, jo datu bāzē ir simtiem Jāņu Kalniņu, Imantu Bērziņu, Līgu Liepiņu, Annu Lapiņu un citu Latvijā populāru vārdu un uzvārdu kombināciju. Ar PMLP palīdzību noteikti neizdosies atrast cilvēku, kurš miris pirms 1992. gada, jo tad sākās iedzīvotāju reģistra veidošana. Taču, ja ir nepieciešamība, meklēt var, tomēr jāzina, ka tas ir maksas pakalpojums, uzsver I. Ķepale.
***
Fakti
PMLP Iedzīvotāju reģistra departaments:
Bruņinieku iela 72b, Rīga, LV-1009.
Tālrunis 7208007, fakss 7208026.
