Vecsaules pagasta «Kūģeļos» jaušams senas lauku sētas pamatīgums.
Vecsaules pagasta “Kūģeļos” jaušams senas lauku sētas pamatīgums.
Par ēkas mūžu var spriest pēc gadskaitļa, kas iegravēts uz viena ķieģeļa – 1873. “Kūģeļu” īpašniece Inga Čipena neņemas apgalvot, ka tieši šajā gadā būtu celta piebūve un māja. Taču viss apkārtējais ir daudzu gadu desmitu liecības.
Cenšas nosargāt mantojumu
Inga no vecmāmiņas Mildas Šuneles mantojusi mājas un arī zemi. Senči neesot skaidrojuši, kā radies tāds neparasts mājvārds. “Kūģeļu” pastāvīgā iedzīvotāja Janīna Gaile domā, ka nosaukumam varētu būt saistība ar laukos gatavotu ēdie nu – kuģeli. Tas ir sacepums, ko veido no svaigu rīvētu kartupeļu masas, vidū liekot gaļu, ievieto cepeškrāsnī, un iznāk sātīgs ēdamais.
Mantinieces I. Čipenas ģimene nu jau vairākus gadus dzīvo Iecavā. Dzīves līkloči aizveduši Ingu projām no vecvecāku dzimtās vietas. Taču viņa nespēj pārdot senās mājas. Vasaras mēnešos tās ir lieliska atpūtas vieta, kad arī vecākie dēli strādā apkārtnes sakopšanā. Inga vairākas reizes dienā dodas uz tuvējo Mēmeli peldēties. Viņas biogrāfijā ir arī zemnieces pieredze. Tā gan nomainīta ar pavisam citu profesiju. Viņa strādā par informātikas skolotāju Iecavā un studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē mājturību un informātiku.
Jaukā dabas stūrītī
Sarkanie ķieģeļi “Kūģeļos” ir dominējošais būvmateriāls. Tas izmantots arī bijušā staļļa un vēl citas nelielas ēkas celtniecībā. Izskatās, ka gadu nasta nospiedusi bijušās smēdes plecus pavisam zemu, bet ķieģeļu košums atdzīvina zūdībā ejošo celtni.
Interesanti, ka arī netālajos kaimiņos, “Putriņu” sētā, vēl saglabājusies sena sarkana ķieģeļu ēka, ko arī skarbi skāris laikazobs.
Jaunsauliete Janīna Gaile, kas “Kūģeļos” dzīvo jau vairāk par 20 gadiem, izteic pieņēmumu, ka tuvējā apkārtnē varēja būt kāda ķieģeļu dedzinātava. Materiāls tiešām izturīgs, jo pavisam maz mūrējumā ir izdrupušu vietiņu. Tikpat stabili arī no akmeņiem liktie pamati. Jumts gan zaudējis izturību.
Janīna šajā senatnīgajā vidē jūtas kā pašas mājās. Kolhozu laikā plašajā ēkā bija vairāki iemītnieki, tagad palikusi viņa viena. Šeit viss ir iemīļots, atzīstas “Kūģeļu” sargātāja. “Pēc ziemas mēnešiem, kad daudz laika jāpavada telpās, nevaru vien sagaidīt pavasari. Tad apkārtni pārņem putnu balsis, šķiet, viss atdzīvojas. Aiz lielajiem kokiem lejā burbuļo strauts,” tā Janīna.
Kur varēs rast harmoniju?
J. Gailei ir daudz atmiņu, kas saista pie šīs senās mājvietas. Kādreizējā zirgu stallī kopsaimniecību gados bijusi iekārtota galdniecība, tur strādājis viņas vīrs. Ar mīlestību un precizitāti veicis darbu. Joprojām malka glabājoties viņa celtā šķūnītī, stabili turoties stikla siltumnīca, kurai arī jau vairāk par 20 gadiem. Siltums labāk saglabājoties plašās mājas telpās tādēļ, ka Jānis tās savulaik apdarinājis ar koku.
J. Gailes audžumeita Linda mācās Saulaines profesionālajā vidusskolā un katru piektdienu brauc mājās uz “Kūģeļiem”. Kad audžumammīte bildusi par dzīvošanu Jaunsaules centrā, meitene neesot piekritusi.
Prombraucot no tādas klasiskas sētas, pamostas nostalģija un pārdomas. Diezin vai mūsdienīgie mājokļi, kas tagad slejas tik strauji, spēs dot tādu harmoniju un mieru, kāds piemīt vietām ar senu vēsturi.
