Mežizstrāde Latvijā ir viena no ienesīgākajām ekonomikas nozarēm, finansiālas cerības ar to tiek saistītas arī nākotnē.
Mežizstrāde Latvijā ir viena no ienesīgākajām ekonomikas nozarēm, finansiālas cerības ar to tiek saistītas arī nākotnē.
Mūsu mežu bagātība noteikti vēl ilgus gadus nesīs valstij peļņu. Tomēr jau tagad jāsāk domāt par vēl ekonomiskāku, taupīgāku no meža iegūstamo materiālu izmantošanu.
Izdevīgāk nodot pārstrādei
Tādas pārdomas radās, pirms kāda laika esot Somijā un apmeklējot otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu. Valkelas pilsētas nomalē izvietotās ražotnes «Hyotypaperi Oy» darbības galvenais virziens ir papīra, plastmasas un koksnes pārstrāde otrreizējā kurināmajā. Uzņēmuma darbības ideoloģija balstīta rūpēs par vides un resursu aizsardzību, saglabāšanu.
Pēc iestāšanās ES Somijai lielu uzmanību nācās veltīt atkritumu pārstrādei, lai pēc iespējas mazāk plastmasas, makulatūras nonāktu izgāztuvēs. Tika piemēroti nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem, kas izmanto otrreizējā pārstrādē iegūtu kurināmo. Firmām, kuru darbības rezultātā rodas daudz atkritumu, ekonomiski izdevīgāk ir tos nodot otrreizējai pārstrādei, nevis maksāt par krietni dārgāko atkritumu izgāztuves izmantošanu.
Koksnes atkritumi pārtop kurināmajā
«Hyotypaperi Oy» pārdošanas menedžeris Sepo Hovi vēstīja, ka uzņēmuma gada apgrozījums ir ap 4,5 miljoni eiro, te esot 50 darbinieku, gadā pārstrādājot ap 20 tūkstoš tonnu atkritumu, bet jaunās jaudas ļauj kāpināt ražošanu līdz pat 100 tūkstošiem tonnu.
Prāvu daļu no pārstrādei atvestiem materiāliem veido mežizstrādes atkritumi. Somijā lielu uzmanību pievērš koksnes lietderīgai izmantošanai. Aprēķināts, ka no 100 kubikmetriem papīrrūpniecībai paredzētās nocirstās koksnes 50 kubikmetru ir zari, skaidas, citi atkritumi, kas netiek izmantoti papīra ražošanā. Pie mums šīs atliekas vairumā gadījumu tiek atstātas turpat mežā vai arī sadedzinātas. Somijā visi šie koksnes atkritumi tiek savākti un safasēti lielos ruļļos, līdzīgos mūsu salmu ķīpām. Pārstrādes uzņēmums ar savu specializēto transportu dodas uz mežu tās savākt. Tad šīs apmēram trīsmetrīgās zaru un celmu buntes tiek ievietotas smalcinātājā.
Pārdošanas menedžeris uzskata, ka pieprasījums pēc «Hyotypaperi Oy» ražotā kurināmā esot pietiekams, turpmāk tas varētu pat pieaugt. Dažviet tas kļūstot pat par tādu kā modes lietu. Jāņem arī vērā, ka pārstrādātajā papīra, skaidu un plastmasas kurināmajā ir tikai līdz 10 procentiem ūdens, kas ir ievērojami mazāk nekā malkā. Pieprasījums pēc šāda kurināmā pieaugot ziemās, aukstā laikā, kad siltumražošanas uzņēmumos nepieciešams strauji kāpināt ražotās enerģijas jaudas. Papīrrūpnīcas savās katlumājās šo kurināmo izmanto visu gadu.
Brīva vieta
Pēc Somijā redzētā radās vairākas atziņas. Izejvielu, arī dabas resursu ekonomija iespējama tikai ar valsts veicinātu programmu. Mežizstrādē pie mums vēl ne visas peļņas iespējas tiek izmantotas. Līdzīgu kā Somijā redzētā ražotne radīšana Latvijā ir brīva vieta uzņēmējdarbībai, protams, rēķinoties ar nepieciešamību pēc investīcijām, arī valsts ieinteresētības un atbalsta. Ja prātā paturam 2004. gada maiju, kad Latvijai ir reāla iespēja kļūt par ES dalībvalsti, tad laika nav atlicis nemaz tik daudz. Nav jāgaida, kamēr ES mūs piespiedīs būt taupīgiem, bet jāsāk tam gatavoties laikus.
