«Bauskas Dzīve» saņēmusi mājas Salātu ielā 16/2 iedzīvotāju iesniegumu, kas adresēts pilsētas Domei.
“Bauskas Dzīve” saņēmusi mājas Salātu ielā 16/2 iedzīvotāju iesniegumu, kas adresēts pilsētas Domei.
Tajā lūgts rast iespēju veikt pārrēķinu tiem iedzīvotājiem, kuri šīs vasaras periodā (no maija līdz septembrim) veikuši priekšapmaksu par apkuri.
Esot pārmaksājuši
Par to, ka viņi ir pārmaksājuši, iedzīvotājus pārliecinājusi publikācija rajona laikrakstā 1999. gadā “Vasarā baušķenieki saņems silto ūdeni un maksās avansā par apkuri” (rubrika “Ekonomikas lietas”, 1999. gada 12. aprīlis, 4. lpp., autors Jānis Folkmanis – red.). Tajā rakstīts: “Maijā un turpmākajos mēnešos no pilsētas iedzīvotājiem tiks iekasēts arī avanss par apkuri 1999./2000. gada apkures sezonā. Dome ir nolēmusi, ka no 1. maija līdz 1. oktobrim iedzīvotājiem ik mēnesi jāmaksā desmit santīmu par vienu apdzīvojamās platības kvadrātmetru.
Apkures dalītais maksājums ir pretimnākšana iedzīvotājiem, jo ļauj maksājumus par apkuri vienmērīgi sadalīt visa gada garumā, nepārslogojot ģimenes budžetu ziemā, skaidro “Bauskas siltumtīklu” direktors Jānis Mičulis.”
Pirmais citāta teikums iedzīvotājus pārliecinājis par to – ja jau no 1999. gada cilvēki maksājuši uz priekšu, tad arī šogad viņi samaksājuši 15 santīmus (jāatgādina, ka vasaras maksājums gadu gaitā paaugstinājies no 10 līdz 15 santīmiem – red.) avansā 2004./2005. gada sezonai. Tas nozīmē, ka būtu jāatņem iemaksātā summa no tās, kāda tiks aprēķināta pēc siltumskaitītājiem.
Iedzīvotāju vēstulei ir piebilde: “Ja Dome sniegs negatīvu atbildi un nepiekritīs, ka iedzīvotāji ir pārmaksājuši par siltumu, Salātu ielas 16/2 iemītnieki ir apņēmības pilni vērsties tiesā.”
Aplami saprasts
Vai iedzīvotājiem taisnība, komentē bijušais “Bauskas siltumtīklu” direktors un tagad pilsētas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis: “Jā, to, kas ir pateikts un uzrakstīts, nevar ne izdzēst, ne noliegt. Nezinu, kā tajā 1999. gada publikācijā Mičulis ir domājis vai žurnālists sapratis, nosaucot ieviesto vasaras maksājumu vispirms par avansu, bet turpat tālāk – par apkures tarifa sastāvdaļu. Pareizs ir pēdējais apgalvojums.
Par avansu kādu maksājumu var nosaukt tikai tad, ja maksājums par kādu laika periodu nav aprēķināts, bet cilvēks labprāt pēc savas iniciatīvas veic kādus maksājumus. Avanss būtu arī tad, ja kādu mēnesi patērētājs samaksā vairāk, nekā ir aprēķināts. Tad šī cilvēka maksājumu uzskaites kartītē parādās pārmaksa, ko var saukt par avansu. Atceros, ka deviņdesmitajos gados, kad pirms apkures sezonas siltumtīklu uzņēmumam trūka naudas remontiem, bagātākajām firmām, kas bi ja noslēgušas līgumus par siltuma piegādi nākamajā ziemā, tika sūtītas vēstules ar lūgumu iemaksāt avansu. Tas nebija obligāts maksājums, to neparedzēja līgums, par to nebija arī nekāda Domes lēmuma. Taču no radušās situācijas bija jāizkļūst.”
“Vasaras maksājuma” būtība
Lai saprastu tā dēvētā “vasaras maksājuma” būtību, ir jāzina un jāsaprot siltuma ražotāja darbs, tā uzskata Jānis Mičulis: “Siltumuzņēmuma divas galvenās funkcijas ir: ražot siltumenerģiju apkurei un siltā ūdens iegūšanai; nodrošināt visas apkures sistēmas (katli, siltumtrases, sūkņi, ventiļi u. c.) pastāvīgu un stabilu darbību neatkarīgi no gadalaika vai nepieciešamības pēc apkures. Prakse ir apliecinājusi, ka gandrīz puse izmaksu jāatvēl tieši šīs otrās funkcijas nodrošināšanai.
Tieši tāpēc 1999. gada 8. aprīlī pilsētas Domes lēmumā tika noteikts vasaras maksājums – desmit santīmu. Šī nauda tika apgūta un iztērēta jau 1999. gada vasaras–rudens periodā, tā netika atstāta kā avanss vai uzkrājums gāzes apmaksai ziemā. Tas nebija nākamo periodu maksājums. Līdzīgi tas notika gan 2003., gan 2004. gadā. Ir pieaugušas tikai maksājumu summas, jo no mums neatkarīgu apstākļu dēļ daudzkas ir kļuvis dārgāks. Savukārt Jelgavas reģionālais sabiedrisko pakalpojumu regulators, nosakot apkures tarifu 2003./2004. gadam, ņēma vērā gan uzņēmuma līdzšinējās izmaksas un ieņēmumus, gan arī plānotās izmaksas gada garumā. Tātad vasaras periodā veiktās iemaksas nekur netiek noslēptas un nepazūd. Tās tiek fiksētas SIA “Bauskas siltums” bilancē un iesniegtas regulatoram.”
Tarifs paliks nemainīgs
Regulators sākotnēji apkures tarifu Bauskai noteica laika periodam no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 1. oktobrim. Patlaban tas ir pagarināts līdz 2005. gada 1. janvārim. Tā kā Saeima nepieņēma lēmumu par 18% PVN nodokļa likmes piemērošanu apkurei līdz 2005. gada 1. jūlijam, tad droši vien apkures tarifs Bauskā paliks nemainīgs līdz 2005. gada 1. jūlijam, domā J. Mičulis.
Tagad, kad visā pilsētā piegādātās siltumenerģijas daudzumu uzskaita ar māju siltumskaitītājiem, uzskatāmi būs redzams, cik siltuma mēnesī patērējusi katra māja. Iedzīvotāji sāks saprast, ka siltumu var arī taupīt, samazinot gan tā patēriņu, gan nelietderīgu zudumu. Šī ir joma, kur mūsu iespējas netiek ierobežotas un var tikt sasniegti ļoti labi rezultāti.
Saņemti pirmie rēķini
Ir noslēdzies pirmais šī gada apkures mēnesis. Tiek apkopoti dati par piegādātās siltumenerģijas daudzumu. Pie iedzīvotājiem nonāks pirmie jaunā tipa apkures rēķini. Daudzi, tos saņemot, būs neizpratnē.
Katras dzīvojamās mājas vecākajam, kopīgi ar apsaimniekotāju būtu jāizvērtē, kāpēc viņu namā ir lielāks siltuma patēriņš nekā līdzīga tipa mājās kaimiņos, kāpēc tik daudz iztecējis uzsildītais ūdens. Varbūt mājā ir kaut kāda apslēpta ūdens noplūde, kas ir jāatrod un jānovērš. Iespējams, slikti cirkulē siltais ūdens un iedzīvotāji, lai sagaidītu karstāku ūdeni, ilgi notecina daļēji uzsildīto, remdeno ūdeni. Var gadīties, ka mājas aukstā un siltā ūdens cauruļvados notiek šo ūdeņu sajaukšanās. Arī tas ievērojami palielina siltā ūdens patēriņu.
