Pirms desmit gadiem dāņu laikrakstā «Jyllands Posten» parādījās karikatūras par musulmaņu pravieti Muhamedu, kas izraisīja plašus protestus visā islāma pasaulē, taču, Eiropu pārpludinot pamatā islāmticīgu patvēruma meklētāju straumēm, jautājums par vārda brīvību kļuvis vēl asāks.
Bijušais «Jyllands Posten» kultūras nodaļas redaktors Flemings Rose, apritot šai «apaļajai jubilejai», atzīst, ka musulmaņiem jāmaina savs priekšstats par zaimošanu, lai «glābtu sociālo mieru daudzreliģiju, daudzkultūru, multietniskā sabiedrībā».
«Pārāk daudziem musulmaņiem ir pieņemami ķerties pie vardarbības, kad neticīgie vai kristieši, pēc islāma garīdzniecības domām, pieļāvuši zaimošanu,» intervijā vācu sabiedriskajai raidorganizācijai «Deutsche Welle» atzīst F. Rose, kuru pat sarunas laikā Kopenhāgenā rūpīgi uzmana Dānijas liecinieku aizsardzības dienesta vīri.
Nāves draudi, kas F. Rosem tika izteikti pēc karikatūru parādīšanās, viņa dzīvi ir neatgriezeniski mainījuši. Ar to nācies samierināties arī māksliniekam Kurtam Vestergordam, kas bija viens no laikraksta publicēto 12 karikatūru autoriem un kura zīmējumā Muhameds bija attēlots ar turbānā ievietotu spridzekli, kas aprīkots ar laika degli.
Pēc tam, kad K. Vestergorda mājā Dānijas vidienē pirms pieciem gadiem ielauzās 29 gadus vecais somālietis Muhameds Gīle, lai izpildītu fatvu, ar kuru māksliniekam pasludināts nāves spriedums un kas joprojām ir spēkā, viņa miteklis pārtapis cietoksnī.
K. Vestergords savā mājā Orhūsā pārdomā sekas, kādas Eiropai nesīs imigrantu milzīgais pieplūdums. «Mēs iedosim šiem ļaudīm dzīvokļus. Mēs iedosim viņu bērniem bezmaksas pamatskolas un universitātes izglītību. Ceru, ka šie cilvēki cienīs dāņu tradīcijas, demokrātiju. Un, ja viņi to darīs, tie tiks labi uzņemti un iekļauti dāņu sabiedrībā,» norāda sirmais mākslinieks.
Savā attieksmē pret vārda brīvību viņš ir nelokāms: «Es strādāju kā dāņu karikatūrists saskaņā ar dāņu tradīcijām. Neesmu darījis neko sliktu. Esmu kritizējis autoritātes, šajā gadījumā reliģiju. Lielu reliģiju. Un, manuprāt, tas ir karikatūrista un satīriķa darbs – kritizēt tos, kas ir pie varas, vai tie, kā šajā gadījumā, ir reliģiskas [autoritātes], vai arī politiska partija. Man nav, par ko atvainoties, tāpēc es nekad arī neatvainošos. Domāju, es zaudētu profesionālo pašcieņu, ja man nāktos atvainoties,» uzsver K. Vestergords, kuram, visticamāk, visas sava mūža atlikušās dienas nāksies pavadīt apsargu uzraudzībā.
«Pamatā mēs atrodamies situācijā, kurā pār mums valda džihādistu veto, kuru žurnālisti un redaktori, lai kā kurnētu, ievēro. Manuprāt, tas ir skumji, taču vismaz daži ir atklātībā atzinuši, ka tā rīkojas aiz bailēm, nevis aiz cieņas vai iecietības. Tas, protams, ir vājš aizbildinājums,» atzīst jurists un domnīcas «Justitia» direktors Jakobs Mhangama, kas ir viens no pazīstamākajiem vārda brīvības aizstāvjiem Dānijā. Viņš uzskata, ka musulmaņiem ir jāpieņem izsmiekls un satīra, lai tos pilnībā uzņemtu Rietumu sabiedrībā.
