Bērna kopšanas pabalsta ierobežojums līdz 50 procentiem strādājošiem vecākiem neatbilst Satversmei.
Bērna kopšanas pabalsta ierobežojums līdz 50 procentiem strādājošiem vecākiem neatbilst Satversmei. Tā, vērtējot Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktos bērna kopšanas pabalsta apmēra ierobežojumus, ir atzinusi Satversmes tiesa (ST). Arī strādājoši vecāki ar 2007. gada 1. martu varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu pilnā apmērā.
Šo lēmumu pozitīvi vērtē bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks. Viņš atzinis, ka ir profesijas, kurās darbu iespējams apvienot ar bērna kopšanu un strādāt pusslodzi, pat neizejot no mājas. Tomēr pirms atgriešanās darbā vēl bērna pirmā dzīves gada laikā ir jāizvērtē līdzsvars starp naudas pelnīšanu un šāda lēmuma ietekmi uz bērna audzināšanu, lai mazuļa fiziskā un garīgā attīstība nepaliktu novārtā. Pirmajā dzīves gadā ir svarīgi, lai tieši vecāki pēc iespējas vairāk būtu kopā ar bērnu, uzsvēris ministrs.
Saglabājot iespēju visām personām, kuras kopj bērnu līdz viena gada vecumam, saņemt bērna kopšanas pabalstu, likumdevējs ir izpildījis no Satversmes 110. panta izrietošo pozitīvo pienākumu minimāli pieļaujamā apmērā.
Bērna kopšanas pabalsta mērķis ir apmierināt gan mazā, gan vecāku intereses, par prioritāro uzskatot bērnu. Visi jaundzimušie atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, spriedumā norādījusi ST.
No vispārējās vienlīdzības principa izriet, ka bērnam būtu jāsaņem nepieciešamais aprūpes minimums neatkarīgi no dažādiem apstākļiem. Piemēram, vai viņš aug pilnā, finansiāli nodrošinātā ģimenē, kur viens no vecākiem strādā, bet otrs nestrādā vai strādā un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai arī tādā ģimenē, kur māte vai tēvs viens pats nevar nodrošināt pienācīgu iztiku ģimenei.
Apstrīdētā norma saista pabalsta apmēru tikai ar tās personas ienākumiem, kura kopj bērnu. Tā neparedz iespēju saistīt bērna kopšanas pabalsta samazinājumu ar ģimenes kopējo ienākumu līmeni, konstatēja ST. Ģimenes, kurās materiālu apstākļu dēļ persona, kas kopj bērnu, var atļauties nestrādāt, pašlaik saņem lielāku valsts atbalstu. Savukārt trūcīgākās saimes ir spiestas saņemt bērna kopšanas pabalstu ierobežotā apmērā, jo vecākiem jāstrādā, lai apmierinātu savas un bērna vajadzības, uzskatījuši ST tiesneši.
***
iedokļi
Baušķeniece Inta Savicka, trīs meitu māte: “Ja mamma strādās pilnu darbdienu ārpus mājas, kas būs kopā ar bērnu? Katra ģimene var izvēlēties savu variantu, galvenais, lai necieš bērna intereses.”
Anita Skurule no Vecumniekiem, izaudzinājusi trīs dēlus un meitu: “Ja mājās būtu ļoti laba vecmāmiņa, es viņai mazuli uzticētu, lai dažas dienas nedēļā strādātu. Īpaši tad, ja ģimenē ir vecāki bērni, kas arī var palīdzēt.”
Īslīciete Sarmīte Maija ir dēla un septembrī dzimušas meitiņas māmiņa, pašlaik atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā: “Nedomāju, ka māte var strādāt, kamēr mājās ir zīdainītis dzīves pirmajos mēnešos. Vismaz manā profesijā – esmu pārdevēja – tas nav izdarāms. Taču vispār iespēju strādāt arī bērna dzīves pirmajā gadā nenoraidu, ja vien to var savienot ar bērna kopšanu un ir, kas palīdz.
