Rajona Tiesa ar brīvības atņemšanu 9. aprīlī sodīja Aivaru Gercānu un Marinu Mihalkinu par fizisku un psihisku vardarbību pret bērniem.
Rajona Tiesa ar brīvības atņemšanu 9. aprīlī sodīja Aivaru Gercānu un Marinu Mihalkinu par fizisku un psihisku vardarbību pret bērniem.
Bērnus glābj no mātes
Šīs krimināllietas materiālos ievietotie fotoattēli izraisa šausmas. Sešgadīgā zēna un četrgadīgās meitenes acīs atspoguļojas pārciestās bailes, sāpes un izmisums. Bērnu kailie ķermenīši pārklāti neskaitāmiem zilumiem, bet sejās – asiņainas brūces. Šādā izskatā 1999. gada 7. augustā policijas darbinieki un Iecavas sociālās palīdzības dienesta darbiniece no dzīvesvietas Iecavas pagastā atveda šos bērnus uz Bauskas slimnīcu. Sniedzot pirmo medicīnisko palīdzību, mediķi meitenei konstatēja arī plaukstas kaula lūzumu, kas pieskaitāms vidēji smagiem miesas bojājumiem. Par fizisku un psihisku vardarbību pret mazgadīgajiem bērniem mātei Marinai Mihalkinai un viņas civilvīram Aivaram Gercānam tika ierosināta krimināllieta.
Ģimenē ienāk sadists
1999. gada aprīlī pie M. Mihalkinas, kurai aug trīs bērni, sāka dzīvot trīs reizes sodītais Aivars Gercāns, kurš likteņa varā bija pametis savas atvases. Viņa pēdējā sodāmība vēl nebija ne dzēsta, ne noņemta. Lai gan jaunā vīra noziedzīgā rīcība kādam bija atņēmusi dzīvību, Marina nebaidījās viņam uzticēt savus mazgadīgos bērnus. Arī pašai bija problēmas ar alkohola lietošanu, un Marina nereti pazuda no mājas uz ilgāku laiku, atstājot savus bērnus patēva «audzināšanā». Izbaudījuši viņa «audzināšanas» paņēmienus, mazgadīgie bērni regulāri sāka mukt no mājām, bet vienmēr tika atvesti atpakaļ. Par bēgšanu no mājām draudēja siksna, žagari un «karceris». Tam vecāki piemēroja dzīvoklim blakus esošo pažobeli. Tur, ieslēgti bez maizes un ūdens, mazie pavadīja ne vienu vien diennakti.
Gestapo cienīga rīcība
Pagājušā gada 6. augusta notikumi pilnībā mainīja mazo likteņa pabērnu turpmāko dzīvi un nolika pie «vietas» arī vecākus. Abi bērni, kā parasts, uz dienu bija ieslēgti dzīvoklī. Kad pēcpusdienā pārnāca iedzērušais patēvs, mātes mājās vēl nebija. Redzēdams, ka bērni piegružojuši dzīvokli un apēduši maizi, viņš nekavējoties ķērās pie vainīgo sodīšanas. Pirmais uz zēna muguras un galvas salūza slotaskāts, tad patēvs laida darbā dūres un spēra ar kājām. Piespiedis bērnus ar kāju pie grīdas, viņš nežēlīgi tos sita arī ar siksnas sprādzi, trāpot pa seju. Triecot meitenes galviņu pret grīdu, varmāka sasita viņai degunu. Seja asiņoja arī zēnam, un viņa ķermenis bija vienos zilumos.
Atnākusi mājās, Marina bērnus nepažēloja, bet paņēma mušu sitamo pletni un gludekļa auklu, lai turpinātu iekaustīšanu.
Uz Tiesas jautājumu, kurš no vecākiem salauza meitenes rociņu, viņi nespēja atbildēt, bet vainu mēģināja novelt viens uz otra. Viņi negribēja atzīt, ka agrāk zēns ticis celts gaisā aiz ausīm, kaut gan kaimiņi redzēja. Kāda lieciniece teica, ka zilumus agrāk ievērojusi arī uz zēna ceļiem, kas radušies no tupēšanas kaktā uz akmeņiem… Lai bērni pēc kārtējā pēriena neaizmuktu no mājas, vecāki viņus atkal ieslēdza pažobelē, neapkopjot asiņainās brūces. Vairāk nekā sirds meitenei sāpēja salauztā rociņa, taču māte uz viņas sūdzībām nereaģēja. Viņa no «cietuma» tika izlaista vakarā, bet zēns – tikai otras dienas pēcpusdienā. Otrā rītā, izejot no mājas, māte aizmirsa ielūkoties pažobelē. Svarīgāka bija pudele…
Par bērnu piekaušanu un spīdzināšanu policijas darbiniekiem paziņoja Gercāna māsa. Pēc bērnu aizvešanas 10. augustā Iecavas pagasta pagasttiesa lēma par vecāku varas pārtraukšanu uz visiem trim M. Mihalkinas bērniem.
Tiesā vecāki nebija vaļsirdīgi
To Tiesa izskaidroja ar Mihalkinas un Gercāna vēlmi mazināt savu vainu. Pēc Tiesas ieskatiem tā nebija noliedzama. Bērnu liecības apstiprināja pārējie liecinieki, tiesu medicīniskās ekspertīzes slēdziens un Tiesas sēdē pieaicinātie eksperti, arī krimināllietas materiāli. Nosakot sodu, Tiesa ņēma vērā, ka mazgadīgajiem bērniem tika nodarītas ne tikai fiziskas ciešanas, bet arī radītas smagas psihiskas traumas. Sakarā ar to šiem bērniem nepieciešama psiholoģiska un psihoterapeitiska palīdzība. Abu tiesājamo raksturojumi bija negatīvi un noziedzīgais nodarījums izdarīts alkoholisko dzērienu ietekmē.
Pelnīta brīvības atņemšana
Aivaru Gercānu Tiesa sodīja ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, sākot soda izciešanu slēgtā cietumā, un Marinu Mihalkinu ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, sākot soda izciešanu daļēji slēgtā cietumā.
Abi notiesātie tika apcietināti Tiesas zālē. Tiesa pieņēma arī blakus lēmumu, ar kuru vērš Iecavas pagasta padomes uzmanību uz pagasttiesas priekšsēdētājas G. Lambergas bezdarbību, tā radot iespēju nelabvēlīgās ģimenēs cietsirdīgi un vardarbīgi izrēķināties ar mazgadīgiem un nepilngadīgiem bērniem.
