Pirms diviem mēnešiem vārnēns Kārlis iemācījies lidot. Tas izrādījies liktenīgi, jo pašlaik viņa mājvieta nav zināma.
Pirms diviem mēnešiem vārnēns Kārlis iemācījies lidot. Tas izrādījies liktenīgi, jo pašlaik viņa mājvieta nav zināma.
Kārlis Ligitu Janēvicu uzskatījis par mammu. Viss sācies pirms četrarpus gadiem, kad vārnulēns izkritis no ligzdas. Garā zāle viņam likusies kā īsti džungļi, kur piedevām vēl dzīvojuši kaķi. Kārlis pārbijies, sācis skaļi čiepstēt. Viņu pacēlusi Ligita. Mājās viņa konstatējusi, ka putna kājiņa un spārns ir salauzti.
Pagājis krietns laiks, kamēr Kārlis atkopies. Putnam vajadzējis staigāt ar kociņu, kas saturējis salauzto spārnu. Kad sāpes pārgājušas un izbīlis piemirsies, vārnēns sācis baudīt dzīvi.
Atgūst pašcieņu
Tūlīt arī putns ticis pie sava vārda – Kārlis. Un tikai pēc laiciņa Ligita uzzinājusi, ka Kārlis patiesībā ir… sievišķā dzimuma pārstāvis. Par savu vienīgo uzticības personu Kārlis izvēlējās Ligitu. «Ja viņa man glāba dzīvību, tad nepametīs arī citās nelaimēs,» putns dzīvoja ar šādu pārliecību.
Drīz vārna atguvusies un kļuvusi pārāk pašpārliecināta. Sunim cēli piegājusi klāt un, raustot aiz astes, traucējusi miegu. Kaķis centies ar viņu sadraudzēties, taču uzticība nav radusies.
Vecumnieku kafejnīcā «Pie lielās karotes» apmeklētāji nākuši nepārtraukti. Mazus bērnus vārnēns reizēm raustījis aiz bizes, citudien skaļi bļāvis, sabozis spalvas jo spuraināk. Rājiens nav līdzējis, un putns sevi nav ļāvis aizskart. Kad Ligita viņam jautājusi, vai Kārlītis ir labs, lidonis pārliecinoši atbildējis: «Labs!»
No rītiem patīk pagulēt
Īpašs bijis Kārļa dienas ritums. Rītos viņam bijuši pūces tikumi, jo paticis pagulēt – parasti līdz pat desmitiem viņš savā būrī snaudis un nav bijis priecīgs par skolas laiku, kad bērni cēlušies ļoti agri. Kad Ligita viņu modinājusi, Kārlis galvu pabāzis zem spārna, nomurminājis – mhmh – un gulējis tālāk. Tiklīdz Ligita izgājusi no istabas, putns iesnaudies no jauna.
Dienā vārna pastaigājusies dārzā. Viņa nekad tālāk par simt metriem no mājām nav gājusi. Ja vakaros kāds viņu gribējis ievilināt istabā, tas nav izdevies. Viņa klausījusi tikai Ligitu.
Kurkst kā varde
Kādu laiku vārna biedrojusies ar vardēm. Bieži klausoties varžu kurkstēšanā, viņa iemācījusies atdarināt to balsis. Reiz pat kafejnīcas apmeklētājus vārna sabaidījusi, paslēpusies un sākusi kurkstēt. Cilvēki brīnījušies – kur tad te varde radusies!
Vienatne Kārlim bijusi vajadzīga, mācoties vārnu valodu. Reizēm viņš izstiepis kaklu un izdvesis visādas dīvainas skaņas. Ieraugot kādu cilvēku, putns sakautrējies un apklusis.
Noēd tortes krēmu
Kārlis nav bijis izlepis, ēdis gandrīz visu, bet īpaša delikatese bijusi kūku krēms. Reiz izdevies to kārtīgi saēsties. Kad ciemiņi izgājuši fotografēties, vārna uzlēkusi uz ābolu kūkas un sukājusi, cik spējusi. Labi, ka ienākusi Ligita, krēms putnam jau sācis sprūst kaklā.
Savu ēdamtrauku Kārlis turējis cieņā. Pat paēdis, viņš neļāvis šķīvi iztīrīt. Bijis pierasts ēst no Ligitas rokas un no lūpām dzert ūdeni.
Vārna kā jau vārna bijusi acīga uz spožām lietām. Istabā viņa savākusi visas spīdīgās rotaļlietas un ar knābi paslēpusi tās zem avīzes. Pat rokas pulksteni pamanījusies iznest dārzā un paslēpt.
Ligita mācījusi Kārli lidot. Pirms diviem mēnešiem viena šāda mācību stunda bijusi liktenīga – putns pacēlies spārnos un… aizlidojis līdzi vārnu baram. Mājinieki gan cer, ka Kārlis ar knābi kādu dienu pieklauvēs pie loga…
