Beidzoties apkures sezonai, pašvaldības uzņēmums «Bauskas siltumtīkli» pilsētas iedzīvotājiem siltā ūdens piegādi nepārtrauks.
Beidzoties apkures sezonai, pašvaldības uzņēmums «Bauskas siltumtīkli» pilsētas iedzīvotājiem siltā ūdens piegādi nepārtrauks.
Joprojām nav zināms, kad sāks darboties vēl nepabeigtā koģenerācijas stacija, kuras ražotajam siltajam ūdenim tiek prognozētas salīdzinoši zemākas izmaksas. Tādēļ siltumtīklu uzņēmums ir nolēmis silto ūdeni turpināt ražot savā katlumājā.
Pilsētas Dome 8. aprīlī apstiprināja «Bauskas siltumtīklu» aprēķinātos siltā ūdens tarifus starpapkures periodā. Domes lēmumā noteikts, ka šogad laikā no 1. maija līdz 1. oktobrim par silto ūdeni vienam cilvēkam mēnesī būs jāmaksā Ls 3,20. Ja dzīvoklī ir siltā ūdens skaitītājs, maksa par vienu kubikmetru patērētā siltā ūdens būs Ls 1,28.
Maijā un turpmākajos mēnešos no pilsētas iedzīvotājiem tiks iekasēts arī avanss par apkuri 1999./ 2000. gada apkures sezonā. Dome ir nolēmusi, ka no 1. maija līdz 1. oktobrim iedzīvotājiem ik mēnesi jāmaksā 10 santīmu par vienu apdzīvojamās platības kvadrātmetru.
Domā par iedzīvotāju ērtībām
Apkures dalītais maksājums ir pretimnākšana iedzīvotājiem, jo ļauj maksājumus par apkuri vienmērīgi sadalīt visa gada garumā, nepārslogojot ģimenes budžetu ziemā, skaidro «Bauskas siltumtīklu» direktors Jānis Mičulis. Ja dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks būs pilnībā nokārtojis maksājumus vasarā, apkures mēnešos viņam būs jāmaksā salīdzinoši mazāk nekā iepriekšējā sezonā.
30. aprīlī, noslēdzoties apkures sezonai, siltumtīklu uzņēmumam sākas vasaras remontdarbi un gatavošanās nākamajai sezonai. Vasarā iekasētā nauda tiks izlietota katlumājas un apkures sistēmu remontam, strādnieku algām, iepriekšējos gados ņemto kredītu atmaksai un tiem izdevumiem, kas nav saistīti ar tiešajām siltumenerģijas ražošanas izmaksām par gāzi, elektrību, tīkla ūdeni.
«Aplamas ir pilsētā izplatītās baumas, ka maksājumi vasarā ieviesti tādēļ, lai segtu nemaksātāju parādus,» uzsver J. Mičulis. Parāds vasarā ir jānomaksā pilnībā. Pretējā gadījumā tas tiks piedzīts tiesas ceļā, viņš piebilst.
Vasarā mazgāšanās būs dārgāka
Maksa par silto ūdeni vasarā ir salīdzinoši lielāka nekā apkures periodā. Apkures sezonā izdevumi par sadedzināto gāzi, siltumtrašu ekspluatāciju, sūkņu patērēto elektroenerģiju un siltumenerģijas zudumiem izlīdzinās proporcionāli apkurei un siltajam ūdenim. Vasarā visi minētie izdevumi jāsedz tikai no tiem līdzekļiem, ko uzņēmums iegūst, pārdodot silto ūdeni. Bet to nevar pārdot par cenu, kas nenosedz ražošanas izmaksas, jo šādā gadījumā siltumtīklu uzņēmums bankrotētu, uzsver J. Mičulis.
Silto ūdeni iedzīvotājiem piegādāt tikai dažas dienas nedēļā liedz divi tehniski iemesli. Pirmkārt, pilsētas ūdenspiegādes sistēma pagaidām nespēj nodrošināt pietiekamu ūdens spiedienu ēku augšējos stāvos, ja to vienlaikus izmanto liels skaits iedzīvotāju. Otrkārt, katla bieža iekurināšana un atdzesēšana saīsina tā ekspluatācijas ilgumu.
Iespējams no siltā ūdens atteikties. Tādā gadījumā siltumtīklu uzņēmumam jāiesniedz rakstveida iesniegums, un par nelielu samaksu ūdens tiks atvienots. Par atkārtotu siltā ūdens pievienošanu būs jāmaksā 5 līdz 15 latu, ņemot vērā pieslēguma sarežģītību.
Ne visiem izdevīgs elektriskais sildītājs
J. Mičulis uzskata, ka nākotne šajā jomā pieder siltā ūdens uzskaitei. «Ja īpašnieks vai īrnieks varēs atvēlēt līdzekļus ūdens skaitītāja iegādei un uzstādīšanai, viņš iegūs kārtību norēķinos un iemācīsies taupīt,» saka J. Mičulis. Viņš uzsver, ka skaitītāja uzstādīšana obligāti jāsaskaņo ar siltumtīklu uzņēmumu.
Runājot par elektriskajiem ūdens sildītājiem, siltumtīklu direktors apšauba to ekonomisko izdevīgumu. «Ne katrs var iegādāties šādu sildītāju, jo tas nav lēts,» saka J. Mičulis. «Turklāt, sildot ūdeni ar elektrību, būs jāmaksā vismaz 2,5 reizes dārgāk. Katlumājā saražotā un iedzīvotājiem piegādātā viena gigakalorija (siltuma mērvienība) izmaksā aptuveni 16 latu.»
Viena gigakalorija atbilst 1160 kilovatstundām. Iedzīvotāji par vienu kilovatstundu elektroenerģijas maksā 3,9 santīmus. Sareizinot abus lielumus, var secināt, ka šādā gadījumā viena gigakalorija izmaksā 45,2 latus.
«Turklāt, ja vairākos dzīvokļos vienlaikus tiks darbināti sildītāji, nav zināms, vai ēku iekšējie kabeļtīkli spēs izturēt šādu papildnoslogojumu,» piebilst J. Mičulis.
