No nelielām traumām vasarā diemžēl nav pasargāts neviens darbīgs cilvēks, ne liels, ne mazs.
No nelielām traumām vasarā diemžēl nav pasargāts neviens darbīgs cilvēks, ne liels, ne mazs.
Pēc dārzā, laukā, pļavā vai darbā pavadītas dienas vakaros sāp muskuļi un locītavas. Gluži nejauši gadās paklupt, krist, braucot ar velosipēdu, tad par sasitumu liecina zemādas asins izplūdumi, uztūkumi, nobrāzumi. Pat jaunu kurpju uzberzta nekopta tulzna vai varžacs var iekaist un sastrutot. Kur nu vēl nejaukie kukaiņi, pēc kuru dzēliena uz ķermeņa parādās niezoši, sarkani plankumi. Sevišķi bieži mazas traumas gūst bērni.
Nopietnos gadījumos jāmeklē mediķu palīdzība. Taču aptiekās ir prāvs klāsts no dabiskām izejvielām ražotu bezrecepšu medikamentu, kas labi palīdz sadziedēt nelielas vainas un vātis. Par to stāsta Dailonis Pakalns, bioloģijas doktors, akciju sabiedrības «Rīgas farmaceitiskā fabrika» ražošanas attīstības nodaļas vadītājs.
Dažu zāļu aktīvās vielas ir iegūtas no ārstniecības augiem. Arniku ziede ir gatavota no kalnu arnikas ziedu tinktūras. Tai piemīt antiseptiska, pretiekaisuma un vietēja kairinoša darbība. Tā noder locītavu, muskuļu sāpju un iekaisumu mazināšanai, sasitumu, izmežģījumu un locītavu saišu sastiepumu, vieglu apdegumu (arī saules apdegumu), kukaiņu dzēlienu ārstēšanai, zemādas asinsizplūdumu un zilumu likvidēšanai. Ar ziedi ieziež sāpošās vietas. Arniku tinktūru lieto kompresēm, mitros apsējos vai ierīvē. Tinktūru un ziedi nevajag lietot vaļēju brūču dziedēšanai.
Vasarā mājas aptieciņu der papildināt ar joda spirta šķīdumu, briljantzaļā spirta šķīdumu, ūdeņraža pārskābes šķīdumu. No kālija permanganāta (zilie graudiņi) mājās var pagatavot dezinficējošu šķīdumu. Mazu, strutojošu brūci var mēģināt dziedēt ar kliņģerīšu ziedi vai tinktūru. Tai piemīt dezinficējoša un pretiekaisuma iedarbība.
Pēc dārza ravēšanas rokas kļūst raupjas, sasprēgā un sūrst. Roku kopšanai un saplaisājušas ādas ārstēšanai ieteicams lietot šķidrumu «Emolliens» ar ādu mīkstinošu un antiseptisku efektu. Lai novērstu nepatīkamo niezi un iespējamo pietūkumu odu un citu insektu dzēlienu vietās, cietušo vietu var apstrādāt ar kamparspirtu, mentolspirtu, amonjaka šķīdumu.
Raksts tapis sadarbībā ar sabiedrisko attiecību firmu «Idea Media»
