Jūlija otrā puse paredzama līdzīga pirmajai, būs karsti, temperatūra 25 līdz 32 grādu robežās, naktis arī ļoti siltas –15 līdz 20 grādu.
Jūlija otrā puse paredzama līdzīga pirmajai, būs karsti, temperatūra 25 līdz 32 grādu robežās, naktis arī ļoti siltas –15 līdz 20 grādu.
Valgmes saglabāšanai, ja vien augu lielums atļauj, jāveic rindstarpu rušināšana. Joprojām aktuāli ir lapu mēslojumi: suplo, ferticare, kristalonu, omex sērijas. Novērojot lapu bojājumus, jāveic to analīzes, jāvēršas pie konsultanta. Karstums veicinās laputu, balteņu, cekulkožu, kartupeļu lapgraužu attīstību, tāpēc gatavībā ir jātur insekticīdi.
Dārzeņkopība
Jūlija pirmās puses temperatūru režīms jau paspējis izraisīt vēsā klimata kultūrām pamatīgu stresu. Ne visai labi jūtas kāpostaugi, burkāni, selerijas, zaļumu kultūras, sīpoli, toties ķirbjaugiem ir ļoti labvēlīgi apstākļi, lai gan 30 grādu augsta temperatūra traucē apputeksnēšanos.
Lielākajā daļā augšņu ļoti trūkst produktīvā mitruma. Kā sataupīt to pašu mazumu? Uzturēt rindstarpas tīras no nezālēm. Rušināt tās, lai nepieļautu kapilāru veidošanos augsnes virskārtā. Ja vien iespējams, veic dzesēšanu ar ūdeni, to izsmidzinot smalku pilienu veidā virs augiem. Pārbagāts slāpekļa mēslojums veido paaugstinātu pieprasījumu pēc ūdens, turpretī labs kālija nodrošinājums veicina sausumizturību. Ja laista, tad tikai vakaros, naktī, lai ūdens pēc iespējas vairāk uzsūktos un neiztvaikotu saulē nākamajā dienā.
Karstā laika dēļ kartupeļu stādījumos postīga var kļūt arī sausplankumainība un lakstu puves agresīvākā stublāju forma. Noteikti jālieto arī lapu mēslojumi, lai koriģētu barības elementu uzņemšanas traucējumus no saknēm.
Turpinās ražas vākšana visu veidu kāpostaugiem, gurķiem, kabačiem, zaļumu kultūrām, agriem kartupeļiem. Ražu vajadzētu vākt agri no rītiem vai vēlu vakaros un obligāti pirms realizācijas atdzesēt.
Siltumnīcās
Rūpes tās pašas – ūdens nodrošināšana –, jo transpirācija ir ļoti strauja, līdz ar to arī mēslošana ļoti intensīva, citādi neveidosies augļaizmetņi gurķiem, tomātiem. Ventilācijai ir jāstrādā par 120 procentiem, apvienojot ar noēnošanu. Augu pārkaršana siltumnīcās nav pieļaujama, jo arī tas traucēs jauno augļu veidošanos. Nedrīkst aizmirst arī par tālāko augu veidošanu. Tomātiem lauž pazares, atstāj pa lapai uz katru ķekaru un lapas, kas ir virs pēdējā ziedošā ķekara, regulāri izlauž pazares. Ķekaru galos izkniebj mazos augļaizmetņus, lai netraucē veidoties 3 – 4 lielajiem.
Siltumnīcās var parādīties īstā miltrasa – kā ar miltiem apbērtas gurķu, arī tomātu lapas. Tās apkarošanai ir jāizmanto fitoekols, pimonekss, timorekss, timors, topāzs.
Ražu gurķiem vāc katru otro dienu, lielākās platībās katru dienu. Nolasa tomātus, kas sākuši sārtoties.
Augļkopība
Ja vien mitruma nepietrūkst, jaunie dzinumi veidojas labi, ja ne, vajadzētu vismaz kādu reizi jaunos stādījumus laistīt, citādi nekādi veģetatīvie sānu zari neradīsies.
Karstajā laikā uz jaunajiem dzinumiem ābelēm var izplatīties īstā miltrasa, ko apkaro, izmantojot topāzu 100 līdz 1 kg/ha, kanditu 0,15–0,25 kg/ha. Sausā laika dēļ augļu kokiem un labiem ogulāju stādījumiem ir nepieciešami kalcija nitrāta smidzinājumi ik pēc 14 dienām, to dara no rīta vai vēlu vakaros. Ja nepieciešams, izlauž galotnes konkurentu zarus vēlāko gadu ābelēm, bumbierēm. Skābiem ķiršiem veco zaru izgriešanu var apvienot ar ražas novākšanu.
Ražo visi ogulāji – ērkšķogas, upenes, jāņogas, avenes –, pēdējām ļoti nepieciešams mitrums, tad būs lielākas ogas. Ogulājus jāsargā no putniem.
Dekoratīvā dārzkopība
Puķes, kas šogad ir labi koptas un mēslotas, zied ļoti bagātīgi. Tās turpina laistīt, reizi nedēļā mēslot un izvākt vecos ziedus.
Pēc laistīšanas augsni vienmēr viegli uzrušina – mitrums jāekonomē. Zālienu pļauj un, ja vien iespējams, arī laista.
