Vasarāju sēklas sagādes laiks ir ļoti grūti prognozējams periods. Tādu atziņu izteica vairāki speciālisti, kam šī nodarbe labi zināma ilgāku laiku.
Vasarāju sēklas sagādes laiks ir ļoti grūti prognozējams periods. Tādu atziņu izteica vairāki speciālisti, kam šī nodarbe labi zināma ilgāku laiku.
Šis pavasaris Latvijas sēklkopjiem un arī tiem lauku saimniekiem, kuri paši gatavo graudus sējai, atšķiras no iepriekšējiem ar vēl kādu iezīmi.
Mazāk laboratoriju
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Gunita Šķupele skaidro, ka valstī samazinājies laboratoriju daudzums. Palikušas tikai septiņas, no tām divas atrodas Zemgalē – Dobeles un Bauskas rajonā. Tādējādi darba apjoms abām ir jūtamāks.
Bauskas laboratorijas inspektore Ingrīda Palde stāsta: “Klientu vidū tagad vairāk zemnieku no Jelgavas puses. Ar kurjerpastu sēklas paraugus pārbaudei piegādā arī Jēkabpils rajona lauksaimnieki. Visvairāk pieteikumu ir mūsu pašu lauksaimniekiem. Rezultāti šajā pavasarī iepriecinoši – vasarājiem dīdzība ļoti laba.”
Cena neatbilst ieguldījumam
Sēklas pieprasījums vairāk aktualizēsies, sākoties lauku darbiem. Tā secina VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore Jausma Sudmalniece. Viņa teic, ka Bauskas rajonā lielākā labas kvalitātes sēklas sagatavotāja ir SIA “Uzvaralauks”. Sabiedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš, runājot par šo darba virzienu, pauž pārdomas. Kaut arī sēklas sagatavošana ir ļoti rūpīgs darbs, nopelnīt var gaužām maz. Sēklas cenai vajadzētu būt augstākai. Ja nav pietiekamas peļņas, “Uzvaralauks” neplāno investēt līdzekļus sēklas sagatavošanas tehnoloģijas atjaunošanai un modernizēšanai.
Par sēklas cenu neatbilstību salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vecajām dalībvalstīm izsakās arī VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja G. Šķupele. Viņasprāt, Latvijā pagaidām neizdodas pārvarēt psiholoģisko barjeru, nosakot sēklas graudiem atbilstīgu samaksu.
“Bauskas Dzīve” ir saņēmusi informāciju, ka dažas saimniecības par sēklu prasa ļoti zemu samaksu, kas arī ietekmē tirgu. Persona, kura vēlējās palikt anonīma, minēja kādu piemēru. Iegādājoties C 2 kategorijas sēklu Igaunijā, samaksāts Ls 190 par tonnu. Latvijā tādas pašas kvalitātes prece maksātu Ls 150, bet to ir iespējams sagādāt arī par Ls 100.
Sistēma ir trausla
Pagājušā gada ilgais un sausais rudens bija labvēlīgs graudaudzētājiem. Daudzi ir atbēruši sēklu un šajā pavasarī, pārbaudot tās dīdzību, izmantos pašu gādāto. Ekonomiski tas ir izdevīgāk. Tikmēr sēklkopības saimniecības paliek zīlējot, vai izdosies pārdot visu atbērto krājumu. Nereti gadās tā, ka pieteikto nepaņem un par to pat neinformē. Tādēļ saprotama vērienīgāko sēklaudzētāju neapmierinātība par nelīdzsvaroto tirgu. To ietekmē arī mitri rudeņi, kad nepieciešama labības žāvēšana. Nākamajā pavasarī tad arī pieprasījums mēdz būt lielāks.
Nenoteiktība var ietekmēt jau tā trauslo mūsu valsts sēklkopības sistēmu – tāds secinājums ir Bauskas rajona lielākajiem šīs nodarbes pārstāvjiem.
***
Fakti
Bauskas rajona sēklkopības saimniecības šajā pavasarī sējai piedāvā:
– vasaras kviešus ‘Vinjett’, ‘Zebra’, ‘Munk’, ‘Fasan’;
– miežus ‘Pasadena’, ‘Anaabell’, ‘Ansis’, kā arī ‘Prestige’, kas Latvijā ir viena no jaunākajām šķirnēm, ko izmanto alus ražošanā;
– nelielā daudzumā sagatavota arī zālāju sēkla.
