Visu vasaru ik pa laikam kāda pilsēta svinēja savus svētkus. Pagājušās nedēļas nogalē vērienīgi – trīs dienas – 805. gadadienu atzīmēja Rīga. Svētki kulmināciju sasniedza 19. augustā. Tad arī satiku dažus tagadējos un bijušos baušķeniekus.
Visu vasaru ik pa laikam kāda pilsēta svinēja savus svētkus. Pagājušās nedēļas nogalē vērienīgi – trīs dienas – 805. gadadienu atzīmēja Rīga. Svētki kulmināciju sasniedza 19. augustā. Tad arī satiku dažus tagadējos un bijušos baušķeniekus.
Apmeklē katru gadu
Tā izteicās pazīstamais soļotājs Ilmārs Saulgriezis, kuru Rīgā sastapu kopā ar dēlu, vienpadsmitgadīgo Raivo. Patīk, ka ik vasaru galvaspilsētas svētkos ir kas jauns. Pagājušajā gadā abi īpaši priecājušies par jahtu un kuģu parādi ostā un iespēju tos apmeklēt. Tā kā brauciens bijis apvienots arī ar Rīgas radu apciemošanu, šogad no visa kā redzējuši pa druskai – gan pūtēju orķestru gājienu un defilē pie Brīvības pieminekļa, gan kaut ko no cirka programmas. Pēc dēla vēlēšanās apmeklējuši futbola spēli Skonto stadionā.
Visvairāk paticis pašdarināto braucamrīku Kartona festivāls pie Kongresu nama vairāku stundu garumā – ar dažu desmitu īpatnējo braucamo parādi, prezentāciju un kārtīgu ralliju. Kas tik tur bijis! Gan lielas, krāsainas vaboles un bruņurupucis, kuģītis un bērnu ratiņi, arī tornis, dzirnavas, pirātu laiva… Un viss kustējies uz priekšu ar kājminamiem pedāļiem!
Pa ceļam uz Vāciju
Vecrīgā kādas ielas stūrī saskrējos ar baušķenieku Sergeju. Viņš nāca no Doma laukuma triju jauku jaunkundžu pavadībā. Tās – Sergeja meita un viņas draudzenes. Bijuši Rīgas mūzikas skolu simfonisko orķestru koncertā “Nākotnes virtuozi”. Tajā piedalījušies jauniešu draugi. Arī Sergeja meita ir topošā mūziķe. Jau nākamajā dienā viņa devās stažēties uz Vāciju. Visi staroja – koncerts ļoti paticis, arī svētki kopumā izdevušies. Tie nav bijuši pompozi, bet tādas kā mājas viesības, kas rīkotas savam un labu draugu priekam.
Ģimeniska noskaņa
Nejauši satiku bijušo baušķenieci, nu jau piecus gadus rīdzinieci, Ingūnu Raudu ar ģimenīti. Viņiem paticis, ka svētki rīkoti vairākās vietās – Doma laukumā, pie Brīvības pieminekļa, pie Kongresu nama, pie Operas nama, vairākos parkos, Rātsnamā, Rātslaukumā, Esplanādē, Andrejsalā un noslēgums – Zaķusalā. Programmas nav īpaši pārklājušās, dodot iespēju apmeklēt vairākus sarīkojumus. Ļoti paticis Nordeķu parkā Pārdaugavā – ar retrošarmu visām gaumēm, interesēm un vecumiem, arī konkurss “Ko Tu zini par Pārdaugavu?”.
Bijuši pašdarināto braucamrīku festivālā. Tā kā Inguna tagad strādā rahabilitācijas centrā “Dardedze”, no kura arī startēja viena mašīnīte, viņa stāstīja, ka pirms pāris nedēļām interesentiem piedāvāti vienādi kājminamie braucamie, atlicis tos pēc iespējas interesantāk noformēt un trenēties braukšanā. Atsaukušās vairākas skolas, organizācijas, bērnunami, interešu centri. Paticis noslēgums Zaķusalas neapdzīvotajā daļā – skaists koncerts, ugunskuri, cirka numuri un salūts! Bērnu dēļ nācies doties mājās ātrāk, nesagaidot ugunsskulptūru prezentāciju un zaļumballi. Ingūnai darbā bieži nākoties kontaktēties ar jauniešiem no citām ES valstīm. Viņa secinājusi, ka šādi svētki palīdz arī sveštautiešiem labāk iepazīt Rīgu, Latviju un latviešus.
Krāsains kokteilis
Lietusgāzes atturēja vēlmi baudīt mūziku Vecrīgas torņos. Toties otrās dienas vakarā nekas netraucēja ielūkoties mūzikas naktī Andrejsalā. Tas bija visīstākais jauniešu tusiņš brīvā dabā – ar modernu mūziku un gaismas efektiem, laikmetīgās mākslas un videofestivāla seansiem un izstādēm. No trešās dienas maratonsarīkojumiem sajūsmināja Pārdaugavas promenāde – retrostils, antikvārlietu kolekciju izstāde pārdošana, mākslinieku darbi, it īpaši – īsta keramikas cepļa kurināšana un tā atvēršana.
Kā lai nejūsmo par iespēju noklausīties koru olimpisko spēļu Ķīnā čempionu Māra Sirmā “Kamēr…” un Ivara Cinkusa vadītā kora “Gaudeamus” koncertu Doma laukumā! Diezin vai kāds palika vienaldzīgs klasiskās mūzikas koncertā zem zvaigžņotām debesīm “Zvaigznes runā ar zvaigznēm”. Arī es atklāju, ka Zaķusala nebeidzas pie TV kompleksa, ka tā ir daudz lielāka un skaistāka. Un kur nu vēl koncerts dažādām gaumēm un zaļumballe, bet pa vidu žilbinošs ugunsskulptūru šovs.
Svētku iespējas, protams, izmantoja arī lielākās partijas, lai reklamētu sevi pirms vēlēšanām.
Lai arī skeptiķi melš, ka svētkus mums rīko, lai aizmirstam sadzīvi, nesakārtotību valstī un lai izrādītos, mums tie ir nepieciešami. Kaut vai tāpēc, ka svētki ir iepazīšanas un iepazīšanās laiks, arī savas kultūras un vēstures apzināšanās laiks.
