Mājas vārds. Brāļi atjauno māju un raksta atmiņas.
Mājas vārds. Brāļi atjauno māju un raksta atmiņas
Brunavas pagasta Šaltu dzimtas un māju pētījumiem Ilmārs Šalts ir veltījis 15 gadu. Tapis apjomīgs sējums, kas pagaidām pieejams tikai datorsalikumā. Tas gan ir pavairots 30 eksemplāros un uzdāvināts Latvijā un ārzemēs dzīvojošiem lielās dzimtas pārstāvjiem.
Laukus kopt par vēlu
Ilmārs un viņa brālis Visvaldis joko, ka savā dzimtajā mājā “Šaltos”, kas celta apmēram pirms 100 gadiem, viņi tagad ir vasarnieki. Ilmārs dzīvo Stopiņu pagastā, Visvaldis – Rīgā, kur mīt arī viņu bērni un mazbērni. Katru vasaru abi brāļi un Visvalža sieva Daina pavada bērnības namā, ko paši pamazām atjauno. Mantoto zemi – vairāk nekā 50 hektāru – Šalti nodevuši nomā.
“Nav vairs tas vecums, lai mēs nodarbotos ar lauksaimniecību, trūkst arī iemaņu. No zemes tikām atrauti agrā bērnībā, kad ģimeni izsūtīja uz Sibīriju,” spriež Ilmārs. Viņam ir 77 gadi, bet brālim – 74. Ilmārs ir enerģētiķis, ilgstoši strādājis rūpnīcā VEF. Visvaldis ir ceļu projektētājs. Dzimtas īpašumus viņi saņēma mantojumā 90. gadu sākumā. Mājā tolaik bija ierīkoti dzīvokļi kādreizējās padomju saimniecības sešām ģimenēm. Daži īrnieki “Šaltos” mīt joprojām. Visvaldis uzskata, ka māja ziemā nedrīkst palikt bez uzraudzības, tādēļ šis risinājums abas ieinteresētās puses apmierina.
Atrasta pirmā liecība
Ilmāram piemīt pētnieka entuziasms un pacietība, arhīvos, muzejos un bibliotēkās meklējot dokumentus par savu dzimtu. Latvijas Valsts vēstures arhīvā viņam izdevies atrast pirmo liecību par “Šaltiem” – zemes pirkšanas akta kopiju no 19. gadsimta 60. gadiem. Šajā laikā cariskās Krievijas valdība atļāva latviešu zemniekiem iepirkt vietējo muižnieku zemi. Ilmāra vecvectēvs Andrejs Šalts bija viens no pirmajiem grenctāliešiem, kurš izmantoja izdevību un no vietējā muižnieka Bidstroma sākotnēji iegādājās 22 hektārus. Vēlāk tika nopirkta arī kaimiņu zeme un ēka. Abi brāļi un māsa Mirdza Inta šeit ir dzimuši un pavadījuši bērnības pirmos gadus.
Lai gan senās kartēs un arī sarunvalodā dzimtas mājas sauc par “Šaltiem”, pagājušā gadsimta 30. gados, latviskojot ēku nosaukumus, parādās arī vārds “Šaltes”, kas ikdienā netiekot lietots. Tuvumā atrodas senā Šaltu kapsēta, kurā atdusas senči. Pērn šajā zemē guldīta brāļu Šaltu vecāku uzticamā kalponīte poliete Kate, kura padomju okupācijas gados bija saglabājusi dzimtas fotoalbumus un citas vērtīgas lietas.
“Kad mūsu ģimeni izsūtīja, Kate gribēja doties līdzi uz Sibīriju, bet tika atrunāta. Viņa paglāba no iznīcības unikālas vēsturiskas liecības, par ko esam dziļi pateicīgi. Mūsdienās daudzi nezina pat savu vectēvu vārdus. Mums ir tā priekšrocība, ka varam aiziet uz kapsētu un izlasīt akmenī iekaltos datumus, kā arī Kates izglābtajā albumā aplūkot senču fotogrāfijas, sākot no 19. gadsimta beigām. Ir arī skaists Šaltu māju skats, kas uzņemts 20. gadsimta 30. gados,” skaidro dzimtas pētnieks.
Paplašina ģeogrāfiju
Ilmārs ir apzinājis gandrīz visus Šaltu priekštečus, iepazinies ar Zviedrijā, Dānijā, ASV dzīvojošiem radiem, iesaistījis viņus pētījumos. Pašlaik tikai viens ciltskoka atzars nav pilnīgs, bet tiek gaidītas papildziņas no ASV dzīvojošiem radiniekiem. Šaltu dzimtā ir spēcīgs Mencendorfu atzars. Ilmārs piemetina: “Pētot savas saknes, esmu apzinājis ap 200 Mencendorfu pēcteču. Latvijā viņi ieceļoja no Vācijas. Tā bija tirgotāju un amatnieku dzimta. Šalti saradojās ar Bauskas Mencendorfiem, kad mana vectēva brāļi apprecēja viņu meitas.”
Šaltu bērni un mazbērni dzimuši un auguši pilsētā, kur viņiem ir darbs vai mācības. Par zemi viņiem nav nekādas intereses, atzīst brāļi. Ilmārs visvairāk bažījas par to, lai mantotā zeme nākotnē netiktu sadalīta: “Tai ir vērtība kā veselumam, nevis atsevišķām strēmelītēm. Tepat, kaimiņos, esmu redzējis nelāgus piemērus, kad mantinieki ir steigušies sadalīt un pārdot zemi par smiekla naudu.”
Visus ienākumus, kas tiek saņemti no nomniekiem, brāļi iegulda mājas atjaunošanā. Tikmēr Ilmārs dzimtas vēsturi papildina ar jauniem ierakstiem, iesaistās politiski represēto aktivitātēs. Viņam jau ir izdotas divas atmiņu grāmatas “Nolaupītā bērnība”, kas nesen iztulkota angļu valodā, un “Karjeristi”. Pētnieks lolo cerību atrast atbalstītājus, lai skarbo izsūtījuma gadu atmiņas būtu pieejamas arī angliski lasošai auditorijai.
