Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma izstāde «PSRS Drošības komitejas arhīvu mantojums Baltijas valstīs: dokumenti no arhīvu fondiem».
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma izstāde «PSRS Drošības komitejas arhīvu mantojums Baltijas valstīs: dokumenti no arhīvu fondiem».
Izstādi pētīja arī rajona Bērnu un jauniešu centra žurnālistikas pulciņa dalībnieki. Ko šāds arhīvu dokumentu kopojums šodien varētu nozīmēt jauniešiem, kādas pārdomas tas viņos raisa? Daudzi astotklasnieki nemaz nezina, ko nozīmē burtu VDK savienojums. Varbūt labi, ka nezina? Bet lai izsakās paši…
Izstādē aplūkoti daudzi temati, bet cilvēkam ar nestabilām priekšzināšanām grūti aptvert tik plašu spektru saraustītas informācijas. Kālab informācija tik saraustīta? To varbūt varētu pamatot ar to, ka lielākā daļa no VDK arhīva dokumentiem ir aizvesti uz Krieviju vai iznīcināti, līdz ar to arhīvs ir nepilnīgs un fragmentārs.
Man izstāde deva dziļāku priekšstatu par 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportāciju sagatavošanu un norisi. Interesanti šķita fiktīvi noformētie dokumenti, kuros nepamatoti nošauta cilvēka miršanas apliecībā kā nāves iemesls ir minēts infarkts. Deportēto sarakstā bija minēti dzimšanas dati, arī vārdi un uzvārdi, bet izsūtīšanas iemesls nebija minēts. Manuprāt, jebkuram jaunietim būtu vajadzīgs apmeklēt šo izstādi, jo tā sniedz nepieciešamo priekšstatu par tā laika notikumiem. Izstādes veidotājiem iesaku izlikt papildinformāciju, kas palīdzētu izprast notikuma mērķi un dokumenta nozīmi tajā.
M. KLIPSONE
Pilsrundāles vidusskolā
Tad ļaudis nezināja, no kurienes nāk daudzās pavēles, norīkojumi. Tagad mēs zinām, ka VDK bija tas nežēlīgais «pirksts». Tomēr mēs pat tagad nevaram sacīt: «Beidzot esam atbrīvojušies no VDK.» Nevaram būt pilnīgi pārliecināti, ka nekur tāda «pirksta» vairs nav. Ar katru dienu mēs «izsvītrojam» no saviem labvēlīgajiem uzskatiem daudzus atklātos VDK darbiniekus, neticam viņiem, veidojas naidīga izturēšanās. Tomēr, vai nav labi tagad uzzināt tos uzvārdus?
Pēc manām domām, šī izstāde sniedza nelielu ieskatu, taču iedziļināties nebija viegli, jo tās nav problēmas, par kurām runā katru dienu. Es uzskatu, ka izstādē vajadzēja būt skaidrojošam ievadam, kas pamudinātu un ieinteresētu jauniešus. Kaut vai izskaidrot, kas ir VDK, jo citi to nezina. Arī skolotājiem vairāk vajadzētu audzēkņiem stāstīt par vēsturi, tad viņi aizies uz izstādi un iegūs informāciju, varbūt vēlāk centīsies to paplašināt.
L. JAUDZEMA
Bauskas 1. vidusskolā
Apskatot izstādi «PSRS VDK arhīvu mantojums Baltijas valstīs», mani pārņēma tādas pašas izjūtas, kā skatoties šausmu filmu. Likās, ka laika rats ir pagriezts atpakaļ un es izjūtu uz savas ādas visas tās drausmu lietas, kas bija jāpārcieš cilvēkiem – tautai.
Izstādi skatot, bija arī vilšanās, jo gaidīju šo to vairāk domātu jauniešiem. Bet es biju šokēta par to, kā izlēma cilvēku likteņus: ņēma papīra lapu, kaut ko nodrukāja un atkarībā no tā, kas tur bija rakstīts, cilvēks varēja dzīvot tālāk vai arī… Nošautiem cilvēkiem tika piedēvētas sirdskaites. Mēs nemaz nezinām, cik ir bijis šādu «sirdsslimnieku». Daudziem jauniešiem izstāde var likties garlaicīga, arī man sākumā tā šķita. Bet es tad aizdomājos par to, kā jutās tā laika jaunieši, kā viņi dzīvoja. Vai tad tā bija dzīve?
I. RUBAŅIKA Bauskas 1. vidusskolā
