Man vairs nav šaubu, ka sabiedrība attīstās pa spirāli, jo vieni un tie paši notikumi cikliski atkārtojas. To apliecināja Vecumnieku novada domes interneta mājaslapā publicētā ziņa par būvmateriālu ražotājas SIA «Knauf» ierosmi Skaistkalnes un Kurmenes pagasta teritorijā ierīkot ģipšakmens karjerus. Šīs informācijas versija bija publicēta arī «Bauskas Dzīves» portālā un izpelnījās vien dažu loģiski domājošu komentētāju uzmanību.
Viņi vēl nebija aizmirsuši, ka pagājušā gadsimta 80. gadu nogalē līdzīgu situāciju jau piedzīvojām. Tiesa, tolaik ģipšakmens karjera izveidē bija ieinteresētas citas personu grupas un uzņēmumi. Starptautiskā koncerna «Knauf» darbība Latvijā sākās 1994. gadā. Līdz šim būvmateriālu ražošanas firma izmanto ģipšakmens atradnes Stopiņu pagastā.
Man nav nekādu iebildumu pret uzņēmuma attīstības stratēģiju, kas paredz ierīkot derīgā izrakteņa ieguves jaunas atradnes. Runa ir par citu tēmu: ģipšakmens ieguve nav pieļaujama ģeomorfoloģiski jutīgajā karsta kriteņu reģionā. Tas sākas Lietuvas Biržu rajonā, šķērso Skaistkalnes, Kurmenes, Bārbeles un citu pagastu teritoriju līdz Baldonei. Latvijas un Lietuvas vadošie ģeoloģijas speciālisti 80. gados veica karsta teritorijas izpēti un izstrādāja zinātniski argumentētu faktu apkopojumu. Savulaik pētījums tika publiskots. Kur tas ir palicis, ja SIA «Knauf» grib sākt jaunu izpēti? Vecumnieku novada domes mājaslapas informācijā ir minēts vēl kāds gluži neizprotams fakts. Citēju: «SIA «Knauf» Vecumnieku novadā pieder īpašumtiesības uz zemi, kuras teritorijā atrodas ģipšakmens.» Kā tas varēja notikt? Varbūt Vecumnieku novada pašvaldība var paskaidrot, kad, kā un kāpēc zeme karsta kriteņu reģionā ir iztirgota starptautiskam ģimenes uzņēmumam.
