Pagātnes rakstveida liecības vēsta, ka Bauskas slimnīca daudzreiz pārbūvēta, paplašināta un no jauna celta.
Pagātnes rakstveida liecības vēsta, ka Bauskas slimnīca daudzreiz pārbūvēta, paplašināta un no jauna celta. Saprotams, ka pilsēta auga augumā, arī medicīna attīstījās, tālab ārstniecības iestādes telpas kļuva par šaurām.
Pirmās ziņas par mūsu pilsētas slimnīcu ir saglabājušās no 1835. gada, kad tajā strādājuši trīs darbinieki. Toreizējās medicīniskās iestādes atrašanās vieta man nav zināma. Vēlākos laikos Bauskas slimnīca dažbrīd bijusi pilsētas, dažbrīd apriņķa pārziņā vai arī finansiālā atbildība bijusi sadalīta uz pusēm.
Rentgena aparāts jau 1933. gadā
Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir saglabājies 1903. gada Bauskas slimnīcas pārbūves plāns. Toreizējā ārstniecības iestāde atradusies Dārza ielas malā, pretējā pusē tagadējai slimnīcai. Galvenās ēkas daudzkārt pārbūvētās mūra konstrukcijas tagad atrodamas sociālās palīdzības dienas centrā «Ābele». Pašā ielas malā atradušās divas ēkas. Vienā bijusi izvietota aptieka, pieņemamās telpas, feldšera dzīvoklis un istaba sētniekam, otrā – virtuve, veļas mazgātava un dezinfekcijas telpa. No galvenās ēkas Zaļās ielas virzienā atradusies infekcijas slimnīca, bet nedaudz iesāņus – vienā būvapjomā iekļauts malkas šķūnis un morgs. Slimnīcas teritoriju no Zaļās ielas atdalījis neliels strauts un dīķis, kas ar tā paša strauta palīdzību veidojis pat dīķu kaskādi (viens no tiem bija nesen aizbērtais – pretī tagadējai pilsētas Domei).
30 gadu vēlāk, 1933. gadā, tika veikta nākamā lielā pārbūve. Tā izmaksājusi aptuveni desmit tūkstoš latu. Lai gan atrodama informācija, ka tā gada 2. decembrī notikusi slimnīcas jaunās ēkas iesvētīšana, tomēr no būvdarbu tāmēm var spriest, ka jauns nams nav celts. Pamatīgā pārbūve galvenokārt saistījās ar kanalizācijas, centrālās apkures, aukstā un siltā ūdens piegādes vadu ierīkošanu. Tolaik visā pilsētā notika arī elektriskā tīkla pārveide no līdzstrāvas uz maiņstrāvu. 1933. gada decembrī Bauskas slimnīcā tika uzstādīts jauns «Siemens» rentgena aparāts.
Darbos iesaista ieslodzītos
Pēc pieciem gadiem atkal jau prasījās pēc plašākas un modernākas ēkas. 1938. gada 12. jūlijā Bauskas un apkārtnes pašvaldību sadarbes apvienības valde konstatēja: «Ir nedalīti atzīta nepieciešamība celt Bauskā jaunu slimnīcu. Līdzšinējās slimnīcas neapbūvētā teritorijas daļa sava šauruma, zemā līmeņa, mitruma un citu neērtību dēļ no lietpratējiem ir atzīta par nepiemērotu jaunās slimnīcas ēkas novietnei. Sakarā ar to apvienība pa daļai jau ieguvusi un projektē vēl iegūt tagadējā īpašumu apbūves gabalu otrā (ziemeļu) pusē Dārza ielai, uz kura tad koncentrēt nākošās slimnīcas ēkas, nesaraujot saites ar līdzšinējām vecās slimnīcas ēkām.»
Jaunās slimnīcas celtniecība sākās tā paša gada 10. oktobrī, kad tika likti pamati ārsta mājai. Turpmākos gados mainījās politiskie apstākļi, tomēr ne padomju, ne vācu okupācijas laikā ārstniecības iestādes būvniecība netika pārtraukta. Vācu laikā celtniecības darbos tika iesaistīti Vecsaules koncentrācijas nometnes ieslodzītie. 1942. gada novembrī Bauskas jaunā slimnīca bija uzcelta.
