Atsaucos uz rakstu ««Sirdsmīļā Monika» un draugi apbur jaunākos skatītājus». Tas ir ļoti labi, ka bērniem jau no mazām dienām patīk māksla un mākslinieki.
Atsaucos uz rakstu ««Sirdsmīļā Monika» un draugi apbur jaunākos skatītājus» (26. jūlija numurā, 1. lappusē). Tas ir ļoti labi, ka bērniem jau no mazām dienām patīk māksla un mākslinieki. Slikti ir tikai tas, ka viņi nemāk uzvesties koncerta laikā: pūlis stāv skatuves priekšā un traucē redzēt tiem cilvēkiem, kuri sēž solos. Aiziet pat tik tālu, ka uzkāpj uz skatuves un barā stāv priekšā māksliniekiem. Šiem mazajiem egoistiem prātā neienāk, ka viņi kādam traucē, ka uz skatuves jāatrodas tikai māksliniekiem, bet skatītājiem – solos. Bērniem to neviens nemāca. Skaņu operators šos delverus jau noraidīja no skatuves, bet pēc brīža viņi atkal tur uzlīda. Divas sievietes arī mēģināja panākt, lai bērni atstātu skatuvi un apsēstos, bet nesekmīgi.
Pilnīgi piekrītu Olgai Dreģei, ka Latvijā aktieri tiek ļoti mīlēti, bet šī mīlestība ir jāparāda, netraucējot pārējiem koncerta laikā. Es arī mīlu šos māksliniekus, es arī gribu justies apburta. Izjūtas bija pretējas, jo garastāvoklis tika pilnīgi sabojāts. Domāju, ka man ir tiesības noskatīties koncertu, lai neviens man nestāvētu priekšā. Bērniem nav tiesību ar savu uzvedību traucēt koncerta apmeklētājiem. Lai viņi iet uz saviem «rok–pop» koncertiem. Tur laikam pieņemts līst uz skatuves un «apgrābstīt» māksliniekus.
Kas ir vainīgs šajā situācijā? Vispirms – vecāki. Viņu pienākums ir mācīt bērniem, kur viņiem jāatrodas koncerta laikā un kā jāuzvedas. Ja vecāki to nevar vai negrib, tad lai atstāj savus mīluļus mājās. Koncerta rīkotājiem arī jāgarantē kārtība uz skatuves, jo skatītājs vēlas vērot koncertu bez traucēkļiem.
26. jūlijā biju Rīgā Vērmaņdārza svētkos, kas tika veltīti Annām. Noskatījos arī koncertu. Skatītāju vidū bija daudz vecmāmiņu ar mazbērniem. Neviens mazulis pie skatuves nestāvēja, visi sēdēja solos.
